| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 5 | |
| 1. | LITERATŪRAS APSKATS | 6 |
| 1.1. | pH indikatori | 6 |
| 1.1.1. | Vienkrāsas pH indikatori | 8 |
| 1.1.2. | Divkrāsu pH indikatori | 8 |
| 1.2. | Dabīgo augu krāsvielas | 9 |
| 2. | MATERIĀLI UN METODES | 12 |
| 2.1. | Materiāli | 12 |
| 2.1.1. | Izmantotie augi | 12 |
| 2.1.2. | Laboratorijas iekārtas un piederumi | 12 |
| 2.1.3. | Reaģenti | 13 |
| 2.2. | Metodes | 13 |
| 2.2.1. | Ekstraktu iegūšanas metodes | 13 |
| 2.2.2. | Krāsu izmaiņu pārbaude | 13 |
| 2.2.3. | Buferšķīdumi | 14 |
| 2.2.4. | Titrēšana | 15 |
| 3. | REZULTĀTI UN ANALĪZE | 16 |
| 3.1. | Titrēšanas rezultāti | 18 |
| SECINĀJUMI | 20 | |
| LITERATŪRAS SARAKSTS | 21 |
Pēc titrēšanas tika veikti aprēķini ar visiem iegūtajiem datiem no katras titrēšanas. Lai arī šajā gadījumā abiem šķīdumiem bija zināma koncentrācija, tik un tā tika veikti aprēķini, lai noskaidrotu, no kura augu ekstrakta izmantošanas tika iegūti visprecīzākie dati. Aprēķinos tika izmantota formula C_1× V_1= C_2× V_2 un rezultāti salīdzināti ar patieso pētāma šķīduma koncentrāciju. Aprēķinot ar fenolftaleīnu, pētāmā šķīduma koncentrācija bija 0,1 mol/l. Visprecīzākie rezultāti bija sarkanajam kāpostam, kur pētāmā šķīduma koncentrācija precīzi atbilda patiesajai. Pārējiem šķīdumiem bija ±0,1-0,5 mol/l kļūda.
SECINĀJUMI
Hipotēze apstiprinājās daļēji, jo, lai gan sīpolu un rabarberu krāsa mainījās dāžādās vidēs, tos nevarēja izmantot kā indikatorus alkalimetrijā un acidimetrijā.
Visiem sarkanajiem augiem bija novērojama vienādas krāsas izmaiņas, kas liecina, ka visos šajos augos bija vienādi antociānu un antocianidīnu savienojumi.
Sarkano kāpostu ekstraktu vienīgo var izmantot precīza pH noteikšanai, jo atbilstoši katrai pH vērtībai var novērot atšķirīgu krāsu.
Kā dabīgos indikatorus gan vides noteikšanai, gan titrēšanai var izmantot karkadē tēju, sarkano kāpostu, dzērveņu, melleņu un vīnogu ekstraktus.
…
Pēdējo gadu laikā zinātnē arvien vairāk cenšas aizstāt sintētiskos savienojumus ar dabā sastopamajiem. Ir plaši pieejami dažādi augi, kuru sulas un ekstraktus varētu izmantot kā dabīgos indikatorus. Darba mērķis bija noskaidrot, kurus augus visefektīvāk var izmantot kā pH indikatorus. Pārbaudot ar stipru skābi un bāzi, buferšķīdumiem un titrējot, tika salīdzināta dažādu, ikdienā sastopamu augu krāsu izmaiņas. Tika secināts, ka visprecīzākās krāsas pH izmaiņas ir sarkanajam kāpostam. Kā arī, ka lielākā daļa augu krāsu maina tikai bāziskā vidē.
