-
Izstumšanas mobinga pusaudžu vidū mazināšana sociālpedagoģiskā darbībā vispārizglītojošā skolā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Anotācija | 2 | |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Teorētiskais apskats par izstumšanas mobingu un tā mazināšanas iespējām sociālpedagoģiskā darbībā | 7 |
| 1.1. | Izstumšanas mobings pusaudžu vecumposmā | 7 |
| 1.1.1. | Pusaudžu vecumposma attīstības īpatnību raksturojums | 7 |
| 1.1.2. | Izstumšanas mobinga jēdziena skaidrojums | 9 |
| 1.1.3. | Izstumšanas mobinga izraisītāju un upuru raksturojums | 12 |
| 1.1.4. | Pusaudžu izstumšanas mobinga aktualitāte | 14 |
| 1.2. | Sociālpedagoģiskā darbība izstumšanas mobinga mazināšanā | 15 |
| 1.2.1. | ES projekta „Lakstīgala” apskats | 15 |
| 1.2.2. | Prevence izstumtības mobinga mazināšanai pusaudžiem | 18 |
| 2. | Pētījums par izstumšanas mobinga riskam pakļautajiem pusaudžiem un izstumšanas mobinga mazināšanas iespējām sociālpedagoģiskā darbībā vispārizglītojošā skolā | 22 |
| 2.1. | Pētījuma organizācija | 22 |
| 2.2. | Pētījumā iegūto rezultātu salīdzināšana | 24 |
| 2.2.1. | Izstumšanas mobinga upura intervijas rezultātu interpretējums | 24 |
| 2.2.2. | Pusaudžu novērošanas rezultātu analīze | 26 |
| 2.2.3. | Intervija ar klases audzinātāju rezultātu interpretējums | 28 |
| 3. | Secinājumi un priekšlikumi situācijas uzlabošanai „n” skolā | 30 |
| Izmantotās literatūras saraksts | 33 |
Studiju darba izstrādes laikā tika secināts, ka parasti mobings sākas spontāni un neapzināti, bet pakāpeniski kļūst apzināts, nereti tas sākas tieši pusaudžu atšķirīga izskata, uzskatu, rakstura u.tml. dēļ. Pusaudžu vecumā mobings ir līdzeklis cīņā par varu, statusu kolektīvā, sabiedrībā.
Mobinga sekas var iespaidot pusaudža turpmāko dzīvi, dzīves uztveri, pusaudža attīstību, personības veidošanos. Šajā vecumposmā pret mobingu jāizturas īpaši nozīmīgi, jo šajā vecumposmā bērniem veidojas izpratne par sevi, kā personību. Mobings parasti izraisa psiholoģiskas, emocionālas problēmas, un nereti rada arī fizisku miesas bojājumus.
Pusaudzim ir svarīgs apkārtējo atbalsts un rūpes, nereti tā trūkuma dēļ rodas mobings. Pusaudža personības attīstībā piedalās ikviens, ģimene, skolotāji, vienaudži, ir svarīgi šajā vecumposmā pusaudzī attīstīt pašapziņas un pašcieņas jūtas, lai pusaudzis spētu apzināties sevi.
Skola pusaudzim ir vieta, kur attīstīt sevi, tādēļ ir svarīgi, lai skolas vide būtu viņam labvēlīga. Diemžēl skola arī ir vieta, kur visbiežāk pusaudži saskaras ar mobingu, tādēļ ir svarīgi sniegt skolotājiem nepieciešamās zināšanas un prasmes mobinga diagnosticēšanā un novēršanā, lai pasargātu pusaudžus no mobinga negatīvām sekām.
Apkopojot 7. un 8.klašu novērojumus, kā arī izanalizējot 8.klases audzinātājas un mobinga upures intervijā iegūto informāciju, autore secina, ka klasēs atrodas skolēni (4), kuri cieš no izstumšanas mobinga, kuru patstāvīgi izjūt no pārējo klasesbiedru puses, visbiežāk tiek darīts pāri tiem klasesbiedriem, kuri atšķiras no citiem klasesbiedriem ar savu izskatu, ģērbšanos, uzskatiem.
Klases audzinātājai ir pieejama informācija par izstumšanas mobingu, bet skolā nav striktu noteikumu, kā rīkoties gadījumos, kad ir novērojams izstumšanas mobingā, tādēļ skolotāji šādos gadījumos nezina kā rīkoties. Šobrīd skolā nav izveidoti preventīvie pasākumi, kas ļautu novērst mobinga esamību skolā.
Mobinga mazināšanai skolā ir nepieciešams uzsākt skolotāju, vecāku un skolēnu padziļinātu izglītošanu mobinga jomā. Sociālajam pedagogam ir jāuzsāk aktivitātes, kas mazinātu iespējamo mobingu skolā.
…
Anotācija Darba uzdevums: Sociālpedagoģiskais darbs izstumšanas mobinga mazināšanā „N” vispārizglītojošā skolā Darba autors: Studiju darba autore, Izglītības un dizaina fakultātes otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas „Sociālais pedagogs” klātienes pilna laika studiju kursa studente Antra Molčanova. Darba zinātniskais vadītājs: Dr. paed., Mg.soc.darbā, docente Ženija Truskovska Darba apjoms: 43lpp., 3 pielikumi, 20 literatūras avoti Atslēgas vārdi: mobings, mobinga mazināšana, pusaudzis, skola, skolēns, klases audzinātāja, vecāki. Darbs balstās uz G.Svences, I.Andersones, Ē.Ēriksona, A.Maslova, J.A.Studenta, K.Horneja u.c. atziņas. Pirmajā daļā: tiek veikts teorētiskais apskats par izstumšanas mobingu un tā mazināšanas iespējām sociālpedagoģiskā darbībā, aplūkotas pusaudžu vecumposma attīstības īpatnības, analizētas aktivitātes, kādas varētu veikt, lai mazināt izstumšanas mobingu. Otrajā daļā: Tiek analizēti veikto pētījumu dati par izstumšanas mobinga izplatību „N” vispārizglītojošā skolā, kurā dalību pieņem pusaudži no 7.-8.klases, 8.klases audzinātāja. Trešajā daļā: Tiek izteikti secinājumi un priekšlikumi mobinga mazināšanai „N” skolā. Darbam ir praktiska nozīme, jo veiktais pētījums parāda „N” skolas problēmas mobinga jautājumā turpmākajam darbam ir jāizstrādā preventīvā darba plāns, kas ļautu izslēgt izstumšanas mobingu „N” skolā.
