Reiz, sen senos laikos, tālajos m.ē. 19.gs. 90-tajos gados mežainā un purvainā tagadējā Madonas raj. nostūrī dzima kāds mazs, mazs puisītis vārdā Oskariņš. Vēlāk gan izrādījās, ka uzvārds viņam atnesa daudz lielāku popularitāti, nekā viņa vārds. Tēvs, būdams nešpetns zemnieks, vēlējās, lai viņš kā vecākais dēls kļūtu par lauksaimnieku, taču Oskars par katru cenu nolēma izrauties no šīs vienmuļās vietas, kā rezultātā, ar visām savām paunām viņš devās tālā ceļojumā, kur acis rāda: pār dažiem pauguriem, pār retām un seklām upītēm, pa kailo smilti, kas šķēla viņa kurpju zoles, caur pamestiem ciemiem, lūk!!!…
