Pasaulē mēs katrs esam indivīds un neviens no mums nepieļautu savas individualitātes aizskaršanu, kurā ietilpst tautība, reliģiskā piederība, izcelsmes valsts, dzimtā valoda utt. Tomēr cilvēki ceļo un dažādu apsvērumu dēļ maina dzīvesvietas (vēsturiski – karš) un veidojās mazākumtautības, etniskās un grupu minoritātes, kuras vēlās iekļauties globālajā sabiedrībā uz vienlīdzīgiem pilsoniskās sabiedrības noteikumiem.
Latvijas Republikas starptautiskās saistības nacionālo minoritāšu izglītības jomā
Starptautiskā pakta Par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 13.pants nosaka, ka "pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz izglītību, kurai jābūt virzītai uz cilvēka personības un tā cieņas apziņas pilnīgu attīstību. Izglītībai jādod visiem iespēja efektīvi iekļauties brīvā sabiedrībā, jāsekmē visu nāciju un visu rasu, etnisko un reliģisko grupu savstarpēja saprašanās, iecietība un draudzība". Kā nākamo minēšu starptautisko paktu Par civilajām un politiskajām tiesībām, kas jau apstiprina iespēju nacionālo minoritāšu pārstāvjiem izpaust, saglabāt un attīstīt savu nacionālo identitāti, nosakot, ka "valstīs, kur ir etniskās, reliģiskās un valodas minoritātes, personām, kuras pieder pie šīm minoritātēm, nedrīkst atņemt tiesības kopā ar citiem tās pašas grupas locekļiem baudīt savu kultūru, piekopt savu reliģiju un izpildīt tās rituālus, kā arī lietot dzimto valodu". ANO Bērnu tiesību konvencijas 30.pants garantē pie nacionālajām minoritātēm piederoša bērna tiesības kopā ar citiem savas piederības grupas locekļiem baudīt savu kultūru, reliģiju un lietot dzimto valodu. Latvija, kā ikviena valsts, kura ratificē šīs konvencijas, ir apņēmusies saskaņot nacionālo likumdošanu ar konvenciju noteikumiem.
Atsaucoties uz minēto, ir būtiski pievērst uzmanību Latvijas Republikas tiesību normām, kas garantē un regulē nacionālo minoritāšu tiesības izglītības jomā. Konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi", kaut arī īpaši nereglamentē, tomēr skar arī nacionālo minoritāšu tiesības, nosakot, ka katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no viņa nacionālās piederības ir tiesības uz izglītību.
…
Pasaulē mēs katrs esam indivīds un neviens no mums nepieļautu savas individualitātes aizskaršanu, kurā ietilpst tautība, reliģiskā piederība, izcelsmes valsts, dzimtā valoda utt. Tomēr cilvēki ceļo un dažādu apsvērumu dēļ maina dzīvesvietas (vēsturiski – karš) un veidojās mazākumtautības, etniskās un grupu minoritātes, kuras vēlās iekļauties globālajā sabiedrībā uz vienlīdzīgiem pilsoniskās sabiedrības noteikumiem.
