Mācīšanās ir svarīga dzīves sastāvdaļa, to cilvēks dara jau no pirmās dienas, kad ienāk pasaulē un turpina līdz pēdējai dienai. Cilvēks var mācīties apzināti izmantojot savu kaut kādu izstrādātu metodi, pieņemt cita metodes, iegūt pieredzi. Mācīties var arī neapzināti, vadoties pēc instinktiem un dzīves pieredzi, arī kļūdoties. Piedzimstot bērns mācās izmantojot savus iedzimtos instinktus, mācās no vecākiem. Vēlāk, sākot skolas gaitas, svarīgākā loma ir skolotājam. Lai bērns iegūtu zināšanas tā, lai tās netiktu aizmirstas, ir jābūt izstrādātai efektīgai metožu sistēmai, kas ļautu bērnam uzturēt interesi par mācāmo priekšmetu, lai nerastos šaubas, ka tas būs nepieciešams dzīvē. Kļūstot vecākam, cilvēks pats izvēlas, vai svarīgi apgūt padziļinātas zināšanas. Mācoties augtākās izglītības iestādēs, metode, kādas tiek izmantotas mācīšanai, ir atšķirīgas. Šajā posmā svarīga loma ir pašam studentam. Viņš jau ir izveidojis savu sistēmu, pēc kā viņam ir vieglāk apgūt konkrētas lietas. Pasniedzējs var vienīgi dot informāciju.
Augstskolās izplatītākā mācību metode ir lekcija.…
