-
Preses brīvība - utopija vai realitāte
Galvenie secinājumi
1. Uzskatu, ka manis izvirzītā hipotēze nav uzskatāma par pierādītu. Kaut arī daļēji tiek prognozēta preses brīvības ierobežošana nākotnē, tomēr pašreiz mediji vēl aktīvi cīnās par savām tiesībām, nepārtraukti pieminot Satversmes 100. un 1. pantu.
2. Visvērtīgākais referāta izstrādāšanas laikā bija iegūt dažādus viedokļus un salīdzināt informāciju.
3. Atsaucoties uz teorētiskās bāzes, es secinu, ka žurnālisti pilda savas funkcijas, tomēr, piemēram, agends-setting funkcija katram laikrakstam ir tik spēcīga, ka nav iespējams rast vienotu kopsaucēju. Katra avīze taču izvēlas caur “gatekeeperiem”, kuras ziņas ievietot pirmajā lapā un kuras pēdējā.
4. Preses brīvība nākotnē, manuprāt, tomēr ir utopija, jo kā raksta Dimants tad “valsts varas diktātu nomainījis ekonomiski politisko grupējumu vadoņu diktāts“ , bet “redaktori un izdevēji reāli apdraud preses brīvību kā vārda brīvības īpašu formu”.
5. Arī secinājums par jauno Plašsaziņas līdzekļu ētikas padomes nolikuma projektu jau ir izteikts ar Dienas žurnālista Ozoliņa vārdiem: “par žurnālistikas profesionālajiem un ētiskajiem principiem ir jāvienojas žurnālistiem, nevis politiķiem, ierēdņiem vai mācītājiem”.
6. Nenoliedzami daudz tiek izmantoti metodiskie līdzekļi, kas paaugstina preses un apziņas manipulāciju (skat. teorētiskā daļa).
…
Mediji tai skaitā prese ir daļa no pilsoniskās sabiedrības nevis varas, un to misija ir tieši kalpot sabiedrībai. No vienas puses to varētu uzskatīt par pasīvu lomu - dodot iespēju dažādiem viedokļiem izpausties un kļūt zināmiem, bet no otras puses, tā ir aktīva loma, jo medijiem ir jābūt sabiedrības acīm un ausīm, vienmēr cenšoties uzzināt un noskaidrot to, kas sabiedrībai ir svarīgs. Tātad būtībā, lai sniegtu plašu un vispusīgu informāciju, viens no priekšnoteikumiem ir sabiedrības un institūciju uzticība medijiem, kā arī no pašiem žurnālistiem prasīt augstus žurnālistikas standartus. Žurnālisti 20.gs. sevi nostādījuši neatlaidīgā, sīkstā pozīcijā. Viņi ir pārgājuši no jautājumu uzdošanas, uz jaunu lomu - jautājumu atbildēšanas.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
