Vaira Vīķe-Freiberga nāk ar jauna laika un laikmeta apziņu, ka viņai kā Valsts prezidentei ir lemts Latviju ievest jaunā gadu simtenī un tūkstotī un ar viņas vārdu daudziem cilvēkiem saistās vissvētākās ilgas un cerības. Lai ar pilnu apziņu ieietu jaunajā gadu simtenī, cilvēkam ir jābūt izaugušam vecajā gadu simtenī. Kaut arī Vaira Vīķe-Freiberga ir nobriedusi 20. gadsimta cilvēks, savas domāšanas perspektīvā viņa ir 21. gadsimta cilvēks, varbūt pat vairāk nekā citi, par viņu gados jaunāki, Latvijas tautas priekšstāvji.
Vairai Vīķei-Freibergai jau pašā prezidentūras sākumā nācās sastapties ar negatīvismu. Pēc prezidentes ievēlēšanas, partijas neslēpj savu sarūgtinājumu un tām ir grūti samierināties ar notiekošo: no politisko sāncenšu mutēm atskan ciniskas un nesavaldīgas frāzes, kas liecina ne tikai par politiskās kultūras trūkumu, bet ari zināmu apjukumu. Negatīvisms nāca no vietējiem politiķiem, kas galvenokārt balstījās uz vienu domu: Vaira Vīķe-Freiberga nav mūsējā un neorientējas Latvijas situācijā, un tāpēc mūs nesapratīs. Un tad rodas jautājums, vai maz ir tādi Latvijas jautājumi, kurus prezidente nepārzina? Vai nepieciešamības gadījumā, būdama ar veselu saprātu apveltīts cilvēks, nevarētu šos jautājumus apgūt?
Vaira Vīķe-Freiberga kā Latvijas Valsts prezidente nekad nesamierinājās ar trīs iekšpolitikas realitātēm: korupciju, bezatbildību un nekompetenci. Viņa akcentēja šo trīs realitāšu organisko saistību – viena nezvēra trīs galvas, kas kavē attīstību un labklājību. …
