Mārtiņš Zīverts ir divdesmitā gadsimta vidus un otrās puses izcilākais latviešu drāmas meistars, kas mūžu atdevis tikai šī viena literatūras veida kopšanai. Viņa augstākais aicinājums bija un palicis teātris.
Rakstnieks, pēc dabas būdams kautrīgs, īpaši jūtīgs cilvēks, vienmēr vairījies no kņadas un burzmas, slikti viņš juties savu lugu pirmizrādēs un nevarējis panest publiskus cildinājumus. Viņš vienmēr kā personība gribējis būt patstāvīgs un neatkarīgs. Vēlākajos trimdas gados M.Zīverts priekšroku dod vienatnei, un, tā dzīvodams, viņš kopis savu garīgo pasauli, viņam raksturīga patiesa inteliģence, elegance, smalkjūtība un humora izjūta. Taču M.Zīvera lugu pievilcība un spēks slēpjas tieši tajā apstāklī, ka viņš spējis dziļi ieskatīties pasaules vissarežģītākajā veidojumā – cilvēkā.…
