Lai atbildētu uz šo jautājumu, vajag domās pārcelties tālajā senatnē, kad cilvēks tikko kā bija sācis izzināt apkārtējo pasauli. Nevarēdams izprast visu, kas risinājās viņam apkārt, cilvēks nosprieda, ka dabā rīkojas viņam neredzamas varenas būtnes – dievi.
Tos pielūgdams, cilvēks pamazām nāca pie atziņas, ka bez redzamās pasaules vēl ir arī otra – neredzamā pasaule, kuras esībai iespējams tikai ticēt.
Tās iekārtojumu iztēlojas līdzīgu šīs pasaules kārtībai; arī neredzamajā pasaulē bija savs valdnieks – galvenais dievs, kam bija pakļauti visi pārējie dievi un cilvēki.…
