| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Kārļa Kažociņa kora darbu daiļrades raksturojums | 4 |
| 2. | Kārļa Kažociņa kora dziesmas Kā gulbji raksturojums | 6 |
| 3. | Pamatgrūtības ar kurām sastopas interpreti, izpildot kora dziesmu Kā gulbji un metodiskie paņēmieni | 9 |
| 4. | Secinājumi | 11 |
| 5. | Literatūras saraksts | 13 |
Secinājumi
1. Kārlis Kažociņš kļuvis populārs galvenokārt ar vienu skaņdarbu (kora dziesma Kā gulbji). Nav liels muzikālais mantojums – ap 30 kompozīciju. Viņš rakstījis dziesmas jauktajam, vīru un sievu korim. Tautā iemīļotākās ir jauktajam korim Kā gulbji, vīru korim Jaunība, Vakars. Daiļradē atspoguļojas romantisma iezīmes – sapņainums, liriskums, kas izpaužas muzikālā dabas cildināšanā. K. Kažociņa jaunrades ierosmju avots bija Emīla Dārziņa reālistiskā lirika. Viņa mūzika ir vienkārša, romantiski liriskā noskaņā darināta, melodiska. Tomēr vēl neizkoptā kompozīcijas tehnika K. Kažociņam neatļāva izteikties lielākā instrumental formā.
2. Kora dziesma Kā gulbji ar dzejnieka Eduarda Veidenbauma vārdiem, uzrakstīta 1919. gadā. Tas ir K. Kažociņa ievērojamākais darbs un tā kļuvusi par vienu no populārākajām 20. gs. latviešu kora dziesmām. Tā ir neliela, īsa liriska glezniņa, kurā sasniegta ārkārtīga izteiksmes koncentrētība un noskaņas dvēselīgums un, kurā ar dziļu izjūtu un mākslinieka spēku gandrīz taustāmi redzamas parādītās ilgas. Dziesmas tematismā īpaši izpaužas mīlestība pret dzimteni, dabas cildināšana un patriotisms.
3. Kora dziesmā Kā gulbji tika noteiktas šādas pamatgrūtības:
1) Vokālās tehnikas apguve. Darbs ar elpu. Dikcija.
2) Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu precīza izpilde.
3) Intonatīvās problēmas. Mākslīgā ansambļa problēma.
4) Dziesmas satura atklāsme.
…
Studiju darba tēmas aktualitāte saistīta ar Kārļa Kažociņa kora skaņdarbu Kā gulbji. Kā rakstījis latviešu komponists Helmers Pavasars: “Nav liels muzikālais mantojums, ko atstājis pāragri mirušais komponists Kārlis Kažociņš. Ir zināms, ka kompozīciju daudz vairāk (ap 30), bet citas pašlaik nav pieejamas vai pazudušas, vai arī iejukušas kādos Rīgas arhīvos” Saistībā ar interpretācijas un metodisko jautājumu izpēti, visas Kārļa Kažociņa dziesmas ir mūzikas talanta radītas. Kā to jau apliecinājis mūzikas kritiķis Jānis Zālītis: ”Pietiktu ar jauktā kora dziesmu Kā gulbji, lai Kārlis Kažociņš ierindotos nemirstīgajos, jo šī skaistā, jūtu bagātā dziesma visu iemīļota ne tikai mūzikas, bet arī teksta dēļ. To dzied mūsu kori un dziedās arī vēl nākamās paaudzes. Ka pārējās dziesmas mazāk ievērotas, laikam gan izskaidrojams ar mūsu kordziesmu lielo skaitu, jo ir izvēle no simtiem un vēl arvien nāk jaunas klāt. Lai nu vai kā - simti vai tūkstoši – koriem tomēr derētu papildināt savus repertuārus ar kādām Kažociņa dziesmām”. Līdz ar to, katram kora diriģentam un korim ir būtiski savā darbības laikā sasniegt augstu māksliniecisku līmeni. Tāpēc kordiriģentam jāiedziļinās kora dziesmu interpretācijā un jāprot pielietot metodiskos paņēmienus, lai sasniegtu kora izpildītāju vokālo tehniku un aktiermeistarību dziesmas satura atklāsmē.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
