Vēl, neloģisks šķiet mirklis, kad fotogrāfs pilsētā seko šai mistiskajai sievietei un viņa pēkšņi izgaist (tādejādi, visi trīs galvenie naratīva elementi – Tomass, sieviete un līķis – filmas gaitā izzūd kā nebijuši). Cenšoties viņu atrast, vīrietis nokļūst grupas Yardbirds koncertā, kādā mazā, pustukšā telpā, kur skatītāji mūziķos klausās sastinguši. Kā mulsinoša jāpiemin arī aina, kurā varonis nakts laikā dodas pie saviem kaimiņiem (jau pieminēto mākslinieku un viņa draudzeni, pret kuru viņam, iespējams, ir jūtas) un vēro tos mīlējoties. Būtībā, filmā šāda veida ainu, kas rada sajūtu par loģiskuma trūkumu tieši no sadzīviskā skatupunkta, ir diezgan daudz.
Runājot par pašu galveno varoni, viņš tiek atainots kā garlaikots, neieinteresēts, neapmierināts un vienaldzīgs. Viņu, šķiet, interesē tikai estētiskais, vizuālais tēls. Tā, piemēram, pret modelēm Tomass izturas kā pret priekšmetiem. Netiek pievērsta uzmanība cilvēku iekšējām vērtībām. Taču, tai pat laikā, viņš ar kameras palīdzību spēj noķert cilvēku emocijas, dažādās sejas izteiksmes, dzīves apstākļus, u.c., tā it kā nonākot pretrunā. Šķiet, pati filmas mistērija norisinājusies vien tāpēc, ka Tomass kaut ko, kaut kur – kādu dziļāku jēgu, līdz sapratis, ka tādas nav.
…
