Lielais Ķīnas mūris jeb “Desmit tūkstošu ļi mūris”, kā to sauc ķīnieši, apvij neskaitāmas leģendas. Nostāsti par to, ka tā ir vienīgā cilvēku radītā būve, kas saredzama no Mēness (patiesībā, tas neatbilst patiesībai, jo paši ķīnieši uzskata ka mūris nav redzams no kosmosa), rada iespaidu par Ķīnu kā plašu, noslēpumainu un plašu zemi. Lielajam mūrim nav līdzīga neviena pasaules daļa.
Taisnā līnija tas ir aptuveni 2700 km garš (+/- 200 km) un stiepjas no Šaņhaiguaņas (Heibei) austrumu piekrastē līdz Dziajuguaņai (Gaņsu) rietumos, taču tā faktiskais garums, ieskaitot divdaļīgās, trīsdaļīgās un pat četrdaļīgās sekcijas un apvedceļus pa kalnu pārejām un citās stratēģiski svarīgās vietās, ir vairāk kārtīgi lielāks. Ziņas par mūra garumu ir ļoti dažādas, daudzviet tā skaitļi krasi atšķiras. Parasti uzskata, ka mūra garums ir ~ 6000 līdz 6500 km garš. 1990 gadā viens ķīnietis, it kā nogājis pa visu mūri un izmērījis tā garumu, kas bija 6700 km. Bet kā pierādījuši ķīniešu zinātnieki, patiesībā Lielais Ķīnas mūris 7200 km garš, tas ir uz 500 km garāks, kā skaitījās agrāk. 1998. gadā Ķīnas arheologu atrastie mūra fragmenti tiešām pieder pie Lielā Ķīnas mūra. Šie fragmenti ir daļēji sagruvuši un aizauguši ar zālēm. …
