Latvijas un Krievijas krimināllikumu salīdzinājums

Latvijā jauns Krimināllikums pieņemts un ir spēkā 1999. gada 1. aprīļa, Krievijā jauns Kriminālkodekss (pilns nosaukums – Krievijas Federācijas kriminālkodekss) pieņemts un ir spēkā no 1996. gada 13. jūnija. Abu valstu Krimināllikumos pēc tam izdarīta virkne grozījumu. Gan Latvijas Krimināllikums, gan Krievijas Kriminālkodekss sastāv no vispārīgās daļas un sevišķās daļas. Apjomā ziņā gandrīz vienādi Latvijas Krimināllikumā ir 356. panti. Krievijas KK 360 panti. Abu valstu likumos vispārīgās daļas reglamentē vispārīgos kriminālatbildības pamatus, likuma spēku valsts teritorijā un ārpus tās, nozieguma jēdzienu, noziegumu klasifikāciju, vainas formas, noziegumu atkārtotības apstākļus, sodu veidus, soda noteikšanu, dalības formas, atbrīvošanu no kriminālatbildības un soda, nepilngadīgo kriminālatbildību, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas kārtību. Sevišķajās daļās paredzētas atbildība par konkrētiem noziegumiem.
Krievijas kriminālkodeksa vispārīgā daļa sākas ar nodaļu kurā noteikti Kriminālkodeksa uzdevumi un principi, Latvijas Krimināllikumā šādas nodaļas nav, tas sākas ar nodaļu ‘’Vispārīgie noteikumi’’, bet tajā netiek atspoguļoti likuma uzdevumi un principi.
Noziegumi tiek klasificēti:
Latvijas Krimināllikumā:
1) Kriminālpārkāpums - nodarījums, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par 2 gadiem vai vieglāks sods
2) Mazāk smags noziegums- tīšs noziegums par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 2 gadiem, bet ne ilgāku par 5 gadiem, kā arī aiz neuzmanības izdarīts nodarījums, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku,
ilgāku par 2 gadiem
3) Smagi noziegumi – Noziegumi par kuriem paredzēta brīvības atņemšana uz laiku,
ilgāku par 5 gadiem, bet ne ilgāku par 10 gadiem
4) Sevišķi smagi noziegumi –noziegumi par kuriem paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 10 gadiem, mūža ieslodzījums vai nāves sods.

Krievijas Kriminālkodeksā:
1) Mazāk smagi noziegumi –
pie tiem pieder gan tīši gan aiz neuzmanības izdarīti noziegumi, kur brīvības atņemšanas sods nepārsniedz 2 gadus.
2) vidēja smaguma noziegumi – tīši un aiz neuzmanības izdarīti noziegumi par kuriem maksimālais brīvības atņemšanas sods nepārsniedz 5 gadus.
3) Smagi noziegumi- tīši un aiz neuzmanības izdarīti noziegumi, par kuriem maksimālais brīvības atņemšanas sods nepārsniedz 10 gadus.
4) Sevišķi smagi noziegumi – tīši noziegumi par kuriem paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par 10 gadiem vai bargāks sods.

Latvijā pie kriminālatbildības saucama fiziska persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi 14. gadu vecumu., Krievijā 16 gadu vecumu. Taču Krievijas Kriminālkodeksā ir noteikti atsevišķi noziegumi, par kuriem pie atbildības var saukt arī 14 gadu sasniegušu personu, kā piemēram, par slepkavību (105.p.), par tīšu smagu un vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu (111. p., 112.p.), par cilvēka nolaupīšanu (126.p.) par izvarošanu (131.p.), par zādzību, laupīšanu, izspiešanu, (158.p., 161.p., 163.p.), par bandītismu (205.p.) par terorismu (205.p.) un citiem, pārsvarā smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem.

…