Lasot Omāra Haijama „Četrrindes,” biju patiesi pārsteigta par to, cik pamatproblēmas un jautājumi, kas tiek risināti viņa daiļdarbā, ir līdzīgi ar tādiem mūsdienu rakstniekiem kā Ogs Mandino, Paulu Koelju un Dīpaks Čopra. Tas nozīmē nevien to, ka Haijams ir bijis ievērojams viduslaiku literatūras dzejnieks, bet arī ir atstājis neiedomājami lielu ietekmi uz šodienas literatūras pamatiem.
Omārs Haijams savā darbā „Četrrindes” parāda sevi, kā dumpīgu, dzīves jēgas meklējumos iegrimušu cilvēku, kura vienīgais patiesais uzdevums šajā dzīvē ir saskatīt tās patieso jēgu, sajust tās patieso garšu.
Šajā darbā viņš uzskatāmi parāda, ka ir viens no tiem, kas nebaidās būt pats. Nepieņem ticības un noteikumus, kuri padara cilvēkus vienlīdzīgus, viņš izvēlas būt neatkarīgs un patstāvīgs.…
