-
Zigmunds Freids
Freids viens no pirmajiem sācis pētīt dzimumtieksmju attīstības psiholoģiskās problēmas, izveidojis indivīda psihoseksuālās attīstības teoriju. Pārspīlējot psihoanalīzes izmantošanas iespējas, Freids tās principus attiecināja uz dažādām cilvēces kultūras sfērām (mitoloģiju, folkloru, daiļradi u. c). Taču par diviem galvenajiem Freida atklājumiem tiek uzskatīti- Bezapziņa un Oidipa komplekss. Pēc Freida domām, "sapnis ir (apspiestas vai nomāktas) vēlmes (apslēpts) piepildījums". Es varu piekrist Freidam. Bieži esmu centusies saprast, kas īsti ir mūsu sapņi. Vai tās ir tikai mūsu vēlmes, kuras nevaram piepildīt, varbūt mērķi, pēc kuriem nenoguruši tiecamies? Tad nu Zigmunds Freids mani ir apgaismojis piedāvājot šo sapņu definīciju. Saskaņā ar Freida psihoanalīzes teoriju daudzu saslimšanu cēlonis meklējams tieši bezapziņā un slimības cēloņu izskaidrošana spēj cilvēku no slimības atbrīvot. …
Psihoanalīze ir visdziļākā un intensīvākā psihoterapija, kas piemērota cilvēkiem ar lielu interesi par savu iekšējo pasauli un tās konfliktiem, cilvēkiem, kuri cieš no neirotiskiem simptomiem vai rakstura traucējumiem, cilvēkiem, kam ir pietiekami enerģijas sevis izpratnei un pārmaiņām. Psihoanalīze pēta: Zemapziņu un apziņu, dziņu, konfliktus, jūtas, psihiskos aizsargmehānismus, sapņus, cilvēka attiecības ar citiem un pašam ar sevi. Par psihoanalīzes pamatlicēju uzskata ebreju izcelsmes austriešu neirologu un psihiatru Zigmundu Freidu, kura personības teorija ir veidota apmēram 40 gadu ilgā laika posmā. Freids ir dzimis Freibergā(tagad Pržibora), Čehijā 1856. g. 6. maijā, bet no četru līdz astoņdesmit divu gadu vecumam dzīvojis Vīnē. 1881. gadā viņš kļuva par ārstu, taču, nejuzdams aicinājumu pievērsties praktiskam darbam, turpināja nodarboties ar pētījumiem. No 1882. gada Freids strādāja Vīnes Vispārējā slimnīcā, galvenokārt neiropatoloģijas (smadzeņu darbības traucējumu) jomā. Tikai pēc tam, kad 1885. gadā Freids aizbrauca uz Parīzi, viņš sāka pētīt histērijas un neirozes. Turpmākajos desmit gados, strādājot Vīnes klīnikā, viņš attīstīja psihoanalīzi kā ārstniecības metodi. Vispirms Freids sāka interesēties par neirotiskajiem simptomiem, tad pievērsās cilvēka apziņai kopumā un pētīja ar to saistītus plašākus kultūras jautājumus.
