-
Kivireha darbu analīze
3. ‘’Tilda un putekļu eņģelis’’- Sākumā , pirms sākam lasīt grāmatu, no grāmatas otrās vāka puses varam uzzināt tās interesanto tapšanas vēsturi. Vispirms māksliniece Takinada (Irina Šabarova) uzzīmēja neparastu radībiņu, un atveidoja to lellē, kuru uzdāvināja grāmatas autoram Andrusam Kivireham. Savukārt viņš uzrakstīja tālāk stāstu par šo lelli.
Grāmatā ir ļoti aizkustinošs un skumjš stāsts par bērnu, kurš ir zaudējis savu tēvu. Par fantāziju,cilvēku savstarpējām attiecībām, mūsdienu tik ļoti visiem pazīstamo tehnoloģiju pasauli un vērtībām, kuras mums vajadzētu un vajag saglabāt. Salīdzinot visas grāmatas, šī man patika visvairāk, jo es tai sajutu ļoti dziļu stāstu ar zemtekstu,kurš liek aizdomāties katram.
Autors mazo radībiņu Putekļu enģeli raksturo šādi: ‘’Viņam bija spicas austiņas un mazītiņi spārniņi. Apaļajā sejā mirdzēja lielas, tumšas acis. Viņš bija viscaur pelēks, un tas ir dabiski tam, kas veidots no putekļiem. No miljoniem putekļu graudiņu, kas dīvainā veidā saplūduši kopā. Radījums vija viegls kā putekļi, žigls kā putekļi, netverams kā putekļi’’. Mazajam radījumam ļoti patika pogas, un viņš tās vāca, lai arī kur tās atrastos, Zīmīgi, ka tieši tāpēc grāmatā ir attēlotas daudzas dažnedažādu veidu pogas.
…
1. ‘’Kaka un pavasaris’’- Manā skatījumā grāmata ar tiešām ļoti provocējošu nosaukumu. Ieraugot tādu grāmatu, šķiet, ka reti kurš ar pozitīvu nodomu grāmatu paņems lasīšanai. Sākot lasīt pirmo lappusi, šķita, ka nekas labs jau tur nebūs. Grāmata iesākās ar tekstu: ‘’Suns brītiņu patupēja uz parka celiņa un aizskrēja. Pēc viņa palika neliels kakas struņķītis’’. Taču lasot stāstu tālāk, domas uzreiz mainās. Izrādās stāsta apslēptā nozīme ir tā, ka varbūt viss tas, kas mums no ārienes liekas neglīts un pretīgs, iekšienē ir pa tiešām daiļš, tikai mēs kādu steriotipu dēļ to nemaz nevēlamies saskatīt.


