Atziņas, ka “ar neizdevušos dzīvi nevar izdarīt tāpat kā ar neizdevušos cimdu: izārdīt un adīt no jauna” galvenā morāle ir tā, ka jāveic izvēles, domājot par to, kādas būs sekas. Dzīvē nav iespējas ceļot atpakaļ laikā, nav iespējas izlabot savas kļūdas, var labot tikai sekas. Edvarts var sākt būt labs un iejūtīgs dēls savam tēvam, taču nocirstie koki paliks nocirsti. Krustiņa tēvs var tagad turpināt savu dzīvi mierīgi, taču nogalinātais dēls ir un paliek nogalināts. Nav atpakaļceļa tam, kādu tagad viņu redz pārējie, ka viņam būs lielāks spiediens citu bērnu audzināšanā, ka tagad viņš dzīvos ar vainas apziņu visu atlikušo mūžu.…
