Biheiviorisms

Prakse
Līdzīgi kā bērni iemācās nepiemērotu uzvedību, viņi arī apgūst pozitīvu uzvedību. Tad varam saprast, ka uzvedību var mainīt, mainot vides kairinātājus.
Biheivorismā tiek izšķirtas uzvedības pētījumu vides, kurās dod ārējos vai iekšējos stimulus. Ārējos stimulos, tomēr, neņēma vērā nozīmīgas iekšējo stimulu raksturiezīmes kā īpašības, kas raksturīgas cilvēkiem, piemēram, to mērķi, motivācija, uztveres pasaules, domāšanas, paškontroles un garīgā pasaule. Šī iemesla dēļ ir neiespējami ar biheviorisma pamatideju pilnībā izskaidrot visas uzvedības reakcijas. Bet, neskatoties uz šādu faktu, biheiviorisms turpina saglabāt savu plašo ietekmi uz praktisko psiholoģiju.
Skolās skolotājs ir galvenais un noteicošais, kas palīdz strukturēt skolēna uzvedību atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. Tieši biheiviorisma modelis galveno disciplīnas nodrošinātāja lomu uztic skolotājam, skolēnu neuzskatot par pietiekami saprātīgu, lai pats kontrolētu savu uzvedību. Skolotājs var izmantot visādus paņēmienus, lai veicinātu skolēna attīstību uz pozitīvo pusi. Piemēram, mācību materiālu sadalīšana mazos gabaliņos, lai skolēni, mācoties no maza, kodolīga materiāla, veiksmīgāk apgūtu mācību vielu, nekā mācoties no gara teksta, kas skolēniem ir nepiesaistošs. Lai palielinātu iespēju gūt panākumus, saturu var veidot tā, lai vadītu bērnu pareizās atbildes virzienā, kas skolēnam liktu pašam nonākt pie rezultātiem, un skolēns saglabās zināšanas uz ilgu laiku. …