Audzināšana un mācību darbības organizācijas mijsakarības skolas pedagoģiskajā procesā

Audzināšana ir daudzpusīga mācību un ārpusklases, skolas, ģimenes un sabiedrības darbība, kas virzīta uz attieksmju veidošanu pret sevi un citiem cilvēkiem, sabiedrību un valsti, pret darbu, pret dabu, kas viss kopumā veido audzināšanas saturu un formas. Tās jāskata vienotībā neaizmirstot katras specifiku.
Audzināšanas un mācīšanās vienotību – vispirms nosaka mērķu kopību un bērna attīstības veselums. Visa audzināšana, izglītība, mācīšana virzīta uz to, lai sekmētu harmoniskās un vispusīgas attīstītas personības veidošanos, kam raksturīga progresīva vērtību orientācija, brīva apziņa, patstāvība un atbildība.
Skolotājs mācot skolēniem dabas zinības, vienlaicīgi audzina zinātkāri, saudzīgu attieksmi pret dabu.
Vēstures skolotājs, veidojot apskatu par vēsturiskiem faktiem, notikumiem un sabiedrības attīstības likumsakarībām, vienlaikus audzina dzimtenes mīlestību, uzticību Latvijai.
Skolēniem var būt vienādas zināšanas, bet dažādi uzskati par parādībām un notikumiem. Viņi dažādi izmanto savas zināšanas, sabiedriskajā praksē.
Kamēr bērns neiet skolā, viņš atrodas savā ģimenē .Un tur jau sāk veidoties attieksmes pret dzīvi. Bērnam mācīšanās notiek jau caur rotaļām, spēlēm atdarinot ģimeņu locekļu darbību. Jau ģimenē ir vērojams audzināšanas un zināšanas apguves process, bet to vēl nevar nosaukt par mērķtiecīgu, sistemātisku audzināšanas un mācību procesu. Lai gan attīstība un izaugsme notiek ļoti strauji, jo bērns šajā laikā ir ļoti zinātkārs.
Pirmskolas vecuma bērniem piemīt netīša uzmanība. Viņi nespēj ilgstoši pievērsties vienam priekšmetam. Šīs viņu īpatnības jāatceras gan audzināšanas gan mācību darbā.
Ģimenes vide lielā mērā nosaka bērna attieksmi pret darbu, pret citiem, aktivitāti, iniciatīvu. Protams, ka apkārtējā vide īpaši mājas apstākļi dziļi ietekmē bērna personības veidošanos. Tādēļ arī ģimenē jānodrošina pareiza audzināšana.
Skola katra vecumposma attīstībai bērnam ir izstrādāta mācību programma un mācību metodes, kas paredzētas nepieciešamo zināšanu apguvei. Vienlaicīgi atbilstoši apgūstamai tēmai un priekšmetam tiek iekļautas audzināšanas metodes.
Metožu izvēli nosaka galvenokārt mācību mērķis, uzdevumi un saturs, tomēr jāņem vērā arī vairāki citi faktori – mācību motivācijas līmenis, satura un parādību apjoms, skolēnu sagatavotība, iepriekšējās mācību prasmes, skolēna vecums, skolēna aktivitāte, interese, attiecības starp skolēnu un skolotāju. Izvēli nosaka arī skolotāja par vienas vai otras metodes efektivitāti.…