| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Uzņēmums, tā jēdziens | 5 |
| 2.1. | Uzņēmums | 5 |
| 2.2. | Uzņēmējdarbība | 6 |
| 2.3. | Mazs uzņēmums | 9 |
| 3. | Mazu un vidēju uzņēmumu attīstība Latvijā | 10 |
| 3.1. | Mazu un vidēju uzņēmumu raksturojums | 10 |
| 3.2. | Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programma 2004. -2006.gadam | 14 |
| 3.3. | Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns no 2006.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim | 18 |
| 4. | Eiropas Savienība un MVU | 20 |
| 4.1. | ES MVU politika | 20 |
| 4.2. | Tiešais finansiālais atbalsts MVU | 22 |
| 4.3. | ES uzņēmējdarbības politika | 24 |
| 5. | Secinājumi un priekšlikumi | 25 |
| 6. | Izmantotā literatūra | 28 |
Saskaņā ar Komerclikuma 18.pantu „Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai”.
Tomēr var atrast samērā daudz definīciju vārdam „uzņēmums”. Izlasot vairāku autoru piedāvātos skaidrojumus, darba autore nonācu pie secinājuma, ka uzņēmums ir uzņēmēja īpašuma daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai kā vienota materiālo un nemateriālo elementu kopība, kas sniedz pakalpojumus vai ražo preces tirgus vajadzībām ar mērķi apmierināt sabiedrības vajadzības un orientē savu darbību uz peļņas gūšanu. Piemēram, rūpnīca, veikals, banka, zemnieku saimniecība u.c. Uzņēmuma apzīmēšanai lieto nosaukumu, kas izsaka darbības raksturu.
Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, to skaitā tiesības un saistības, kuras paredzētas vai kurām jābūt paredzētām attiecīgās komercdarbības veikšanai.
Uzņēmuma īpašumā var būt šādi avoti:
1)Dibinātāju naudas un mantas ieguldījumi;
2)Ienākumi no produkcijas realizācijas vai pakalpojuma sniegšanas;
3)Ienākumi no vērtspapīriem;
4)Privātpersonu vai juridisku personu ziedojumi;
5)Citi avoti, kuri nav aizliegti ar likumu.
Uzņēmuma veidošanas vispārējos noteikumus, kā arī iespējamās uzņēmējdarbības formas nosaka likums „Par uzņēmējdarbību”. Šī likuma 30.pantā noteikts, ka uzņēmējsabiedrība vai uzņēmums iegūst tiesībspēju un rīcībspēju ar brīdi, kad tas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Uzņēmējs ir tas, kurš pats plāno un organizē ražošanu, īsteno iespēju gūt ienākumus, kā arī rīkojas ar iegūtajiem ienākumiem no savas darbības. [10;7.lpp]
Uzņēmējs var būt:
rīcībspējīga fiziska persona;
ģimene (saskaņā ar ģimenes locekļu starpā noslēgto līgumu);
uzņēmējsabiedrība;
valsts;
pašvaldība;
sabiedriska organizācija;
reliģiska organizācija.…
Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no noteicošajiem faktoriem valsts ekonomikas attīstībā un ārvalstu investīciju piesaistē. Tieši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) visā pasaulē tiek pamatoti uzskatīti par ekonomikas mugurkaulu un to attīstība ir nosacījums plaša vidusslāņa izveidei arī mūsu valstī. Kursa darba mērķis ir noskaidrot, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi, to attīstības tendences Latvijā, kā arī atbalsta sistēmas un mehānismi gan no Latvijas, gan no Eiropas Savienības puses. Kursa darbam ir ievads un trīs nodaļas. Pirmajā nodaļā aprakstīts uzņēmuma un uzņēmējdarbības jēdziens, tā formas un iezīmes, kā arī tas, kas ir mazs uzņēmums. Otrajā nodaļā tiek aplūkota mazo un vidējo uzņēmumu attīstība Latvijā, to raksturojošās tendences, rasta atbilde uz jautājumu, kā sekmīgi atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus. Apskatīta Latvijas Hipotēku un zemes bankas atbalsta programma un tādas institūcijas kā Latvijas Garantiju aģentūra un Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padome. Vēl otrajā nodaļā aprakstīti divi svarīgi dokumenti – Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programma 2004. – 2006.gadam, tās rezultāti, un Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns no 2006.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim. Savukārt trešajā nodaļā tiek izanalizēta Eiropas Savienības Mazo un vidējo uzņēmumu politika, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pa nozarēm, kā arī uzņēmējdarbību regulējošie dokumenti.
