Manuprāt, šis tēls ir vitāli nepieciešams šajā stāstā, jo šis tēls sevī iemieso daudzas nešķīstās īpašības, kas piemīt cilvēkam, bet ko mēs ne vienmēr atzīstam. Viņa rīcības ļauj lasītājam iemīlēt Lienu un viņas mīlestību pret Kasparu, jo tā ir kā saldais aizliegtais auglis, ko visi vienmēr iekāro, jo nevar iegūt. Lai gan šis tēls ir lasītāju nicināts, viņa klātbūtne ir bijusi iemesls daudziem grāmatas pavērsieniem, kas to ir padarījis daudz baudāmāku. Visticamākais bez viņa Slātavā dzīve būtu daudz mierīgāka un laimīgāka, tomēr neinteresantāka. Turklāt arī dzīvē vienmēr var atrast blēžus, kas ir neatņemama šīs pasaules sastāvdaļa gluži kā Prātnieku Andža ir “Mērnieku laiku” svarīga daļa.
Pēc šī izvērtējuma veikšanas es atskārtu, ka staltais un tautā cienītais runas vīrs Prātnieks stāstā “Mērnieku laiki”, tomēr ir maldinoša fasāde savtīgam, aukstasinīgam aprēķinātājam, kas darbojas vien savās interesēs. Šis tēls, stāstam attīstoties, izraisa daudz netaisnības un krāpniecības, kas var izraisīt lasītājā riebumu. Tomēr stāsts bez intrigas, drāmas un pārdzīvojumiem nespēj piesaistīt lasītāja uzmanību. Katrā stāstā ir nepieciešams ļaundaris, un “Mērnieku laikos” tas bija Prātnieks.
…
