-
V.Frankla logoterapija un R.Meija eksistenciālā terapija
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Viktora Frankla biogrāfija | 4 |
| 1.1. | Viktora Frankla Logoterapija | 5 |
| 2. | Rollo Meija biogrāfija | 9 |
| 2.1. | Rollo Meija Eksistenciālisma terapija | 9 |
| 2.2. | Eksistenciālās terapijas stiprās puses | 12 |
| Secinājumi | 13 | |
| Izmantotā literatūra | 14 |
Viktors Frankls (1905-1997) piedāvā jaunu jēdzienu – logoterapija vēlāk šis terapijas veids iegūst arī citu apzīmējumu – eksistenciālā analīze. Kopš tā laika vārds un jēga ir nesaraujami saistīti jēdzieni ne tikai teoloģijā, bet arī psihoterapijā, un cilvēks vispirms tiek uzlūkots kā garīga un par savu dzīvi pilnībā atbildīga būtne, kas meklē, kā realizēt sevi šai pasaulē.
Lai gan, nihilistiski raugoties, var likties, ka dzīves jēgas meklējumi ir jauniešu prioritāte. Frankls atgādina, ka realizēt dzīves jēgu ir dabiska vēlme un pilnvērtīgai dzīvei nepieciešama motivācija jebkurā vecumā. Tieši tā cilvēku padara par cilvēku un ir sasniedzama ikvienam neatkarīgi no viņa rakstura, reliģiskās piederības vai citām atšķirībām. Savos meklējumos cilvēks nav tiesīgs uzdot dzīvei jautājumu par tās jēgu, šo jautājumu dzīve, bieži vien ļoti skaudrā veidā, uzdot cilvēkam. Jēga ir tikpat unikāla kā pats cilvēks, un tā pastāv vienmēr. Tā arvien ir jāmeklē un jāatklāj no jauna, par to jācīnās, un lielās atbildības dēļ šī cīņa ir ļoti smaga. Frankls runā par tiekšanos pēc jēgas.…
Logoterapija- ir viens no eksistenciālās terapijas veidiem. „Logos” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē - jēga. Logoterapija fokusējas uz cilvēka jēgas eksistenci. Logoterapija mērķis , likt vēlreiz apzināties „brīvību un atbildošo atgadījumu”. Pats Frankls uzskata, ka viņam izdevies izveidot ne tikai jaunu teoriju, bet arī terapijas formu, proti, logoterapiju jeb jēgas terapiju. Savā teorijā Frankls izdala mācību par cilvēka tieksmi pēc jēgas, mācību par dzīves jēgu un brīvo gribu. Eksistenciālās terapijas mērķis – ir palīdzēt klientam saredzēt savu brīvību un apzināties savas iespējas. Dzīvot apzinātāk šajā pasaulē, kurā ir tas, kas ir – gan jaukās, gan ne tik jaukās lietas. Eksistenciālā terapija balstās uz realitāti – to, kas ir, kā mēs to piedzīvojam un pieredzam, neko neizpušķojot, un no nekā neizvairoties. Praktiski eksistenciālā terapija pievēršas tādām vispārīgām un universālām cilvēka dzīves jomām kā brīvība, izvēle, dzīves jēga un bezjēdzība, atbildība un nāve. Ja citi terapijas virzieni lielāku uzmanību pievērš neapzinātajam, psihiskajiem procesiem un tamlīdzīgi, tad eksistenciālās terapijas darba fokusā ir cilvēka dzīve – kā viņš pats to veido, pieredz, piedzīvo.
