1969. gadā izdotajā „Svešvārdu vārdnīcā” jēdziens „orators” tiek definēts kā- „1. runātājs, cilvēks, kas sapulcē teic runu; 2. daiļrunīgs cilvēks, kas prot teikt runas; cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.” Savukārt pirms sešiem gadiem publicētajā „Ideju vārdnīcā” teikts, ka oratora māksla ir „māksla publiski uzstāties un debatēt,” ar piebildi, ka „būt veiklam oratoram nenozīmē būt patiesam savā sakāmajā; taču obligāta prasība ir būt iedarbīgam vai vismaz aizraujošam runātājam.”…
