Draugus neizvēlas. Draugus piespēlē liktenis, bieži vien – rotaļīgi, it kā tīksminādamies par šādu varenību. Es runāju par īstiem draugiem, par tiem, kuri, reiz piespēlēti, paliek tavi uz mūžu. Un arī tu paliec viņiem uz mūžu.
Draugi ir vislielākā dāvana, kāda mums lemta. Likteņa vadīti, draugi satiekas, un, paši to nemaz neaptverdami, iemīl viens otru. Un ir jāsamierinās ar tiem, kas piespēlēti, lai arī kādi viņi būtu. Jo izvēlēties mums nav lemts.
Taču mīlestību nemēra, un mīlestība nešķiro. Tāpēc galu galā nav nekādas starpības, cik ļoti mums mūsu draugi patīk vai nepatīk, cik labi vai slikti, skaisti vai neglīti tie ir. Jo tur, kur ir ieperinājusies mīlestība, neatliek vietas patikai vai nepatikai, viedokļiem, vērtējumiem.
Un tikai nevajag apgalvot, ka liktenis ir jūs apdalījis, ka nav jums neviena drauga, kurš mīl un ko mīlēt!…
