Tika izvirsīti uzdevumi, lai šo atpalicību iznīdētu. Sākot ar 1928. gadu Staļins ieviesa piecgadu plānu. Tika nacionalizēti visi uzņēmumi un bankas. PSRS mērķis bija valsts industrializāciju, un tam bija nepieciešami līdzekļi, kurus Staļins plānoja iegūt ar lauksaimniecības palīdzību. Lai nopirktu nepieciešamo ārzemju tehniku, vajadzēja palielināt lauksaimniecības preču eksportu, īpaši labības. Lai nodrošinātu pilnīgu kontroli pār lauksaimniecisko ražošanu, tika uzsākta zemnieku saimniecību apvienošana kolhozos.1929. gadā sākās masveida kolektivizācija.8
5. Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas iemesli.
1939.gada 23. augustā, Hitlers un Staļins noslēdza paktu, ko sauc par Molotova-Ribentropa līgumu, Hitlera-Staļina pakts, Nacistu-Padomju pakts. Kopumā tas ir neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, kas tika noslēgts Maskavā, 1939. gada 23. augustā, kur to parakstīja PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Vienošanās saturēja arī trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Austrumeiropu PSRS un Trešā reiha interešu sfērās. Saskaņā ar vienošanos, Krievijai pienācās Latvija, Igaunija un Somija, bet Vācijai Lietuva un Danciga. 1939. gada 28. septembrī tika parakstīts vēl viens papildprotokols par vācbaltiešu izceļošanu no PSRS ietekmes sfēras.Šī pakta sekas ir aizsākums II Pasaules karam, PSRS agresijai pret Somiju, Rumāniju, Igauniju un Lietuvu, bet arī Latvijas okupācija 1940. gadā.9
…
