Pēc sava satura Manu likumiem ir daudz kopīga ar Hammurapi likumiem, taču līdz ar to pastāv arī būtiskas atšķirības. Lielākā interese ir pantiem, kuros iet runa par sabiedrības iedalījumu četrās sociālās mantojuma grupās – varnās. Tie ir brahmaņi, kšatriji, vaišļas un šūdras. Skaitījās, ka pirmo trīs grupu pārstāvji bija divreiz dzimuši.Juridisko un reliģisko rakstību kopums katrai varnai saucās par drahmu. Augtākais sociālais slānis bija brahmaņi, kuri bija it kā dzīmuši no Dieva mutes. Tikai viņiem bija atļauts mācīties un mācīt relīģiju, interpretēt svētās rakstības un likumus, veikt ceremonijas un dot padomus citu varnu pārstāvjiem. Brahmaņi bija atbrīvoti no visiem nodokļiem un miesas sodiem. Visiem bija jārēķinās ar brahmaņu viedokļiem, pat valdniekam. Brahmanim bija jāsaka patiesība, vai jāklusē, rādīt citiem piemēru izcilā uzvedībā, izvairīties no emocijām, tukšās pļāpāšanas, dusmām, mantkārības un nekomunicēt ar izstumtiem un šūdriem. Brahmaņa personība bija nepieskārāma.Kšatrijas pēc Manu likumiem bija rādīti no Dieva rokām. Viņu galvenais pienākums ir sargāt citus, pa cik šai varnai piederēja valdnieki, ierēdņi un karavīri. Vaišļi, savukārt, ir radušies no Dieva gurniem. Šī cilvēku grupa bija vislielākā un tā nodarbojās ar tirdzniecību, zemkopību, amatniecību. Šūdras bija rādītas no Dieva pēdām, tie bija strādnieki un kalpi. Viņu galvenai pienākums – kalpot brahmaniem, kšatrijam un vaišļiem. Ņemot vērā to, ka laulības starp dažādu varnu cilvēkiem bija stingri aizliegtas, pastāvēja vēl zemākais sabiedrības slānis, tie, kas bija dzimuši no dažādu varnu pārstāvju laulībam.…
