-
Prāta un jūtu pretruna
Tāpat kā „Purva bridējā”, ir vēl viena Blaumaņa novele – „Salna pavasarī” - , kurā jau pēc tās nosaukuma var spriest par ko nelabu. Salna pavasarī pati par sevi nogalina pumpurus, bet šajā novelē tā atspoguļo to, kā var nogalināt mīlestību, kas vēl ir tikai plaukumā. Liene mīl Andru , bet tad kādu dienu ierodas Mālinieku tēvs un piedāvā precēties. Vīrs ir vecs un vairāk uz Lieni cer kā uz savu kopēju - uz sievieti, kam viņš var atstāt savu saimniecību.
Kā redzams, Rūdolfs Blaumanis savas noveles, kā jau stāstus ar nelaimīgām beigām, veidojis uz tā sauktās „cilvēcības bāzes” – jūtu un prāta pretrunas vērojamas gandrīz ikkatra cilvēka dzīvē. …
Prāta un jūtu konflikts jeb prāta un jūtu pretrunas bieži sastopamas cilvēku sadzīvē. Kā mākslinieki savās gleznās, arī rakstnieki savos darbos uzskatām atspoguļojuši, patiesībā, vienu no lielākajām cilvēku problēmām – prāta un jūtu pretrunu. Kā realitātē, tā arī literatūrā šī pretruna ir neizbēgama. Latviešu literatūrā ir neskaitāmi piemēri par jūtu un prāta pretrunām, un izteikti par to ir rakstījis Rūdolfs Blaumanis. Viņa darbos reizēm prāts, bet reizēm jūtas ņem virsroku. Tas attiecīgi jūtams darbos ’’Salna pavasarī’’, ‘’Purva bridējs’’ un ‘’Raudupiete’’. Darbs, kas ir bagāts ar dažādiem pārdzīvojumiem, ir novele R. Blaumaņa „Purva bridējs” . Tā sevī paslēpusi spēcīgu jūtu un prāta sadursmi. Noveles „Purva bridējs” galvenie tēli ir Kristīne un Edgars, kuru dzīves ir saistītas jau no agras bērnības. Bērnībā abi gājuši vienā skolā, bet starp abiem nav bijusi nekāda lielā draudzība, drīzāk, kaut kas līdzīgs naidam, jo Edgars pret Kristīni izturējās kā mazs negantnieks: „ Jo, ja meitene kādreiz ar saskrāpētu vaigu bija pārnākuse mājā, tad gandrīz katru reizi grēkdaris bija bijis Edgars.”
