Liela saistība velnam teikās un galvenokārt jau pasakās ir ar ūdeņainām, mitrām vietām, arī lieliem kokiem, akmeņiem, alām un celmiem. Velns grezna kunga, muižnieka izskatā pasakās un teikās ienācis kā feodālo laiku kungu prototips. Ļoti daudzās pasakās muižkungs un viņa sieva, arī vagars biedrojas ar velnu, un pēc nāves viņu dvēseles nonāk elles katlos. Velns vācu kunga izskatā nav vairs tas, kuru var apmuļķot mazs ganu zēns. Tautas dziesmās velnam ierādīta salīdzinoši nenozīmīga vieta.
Šai zemē daudzi domā, ka velns ir miesīgs radījums, ka viņš dzīvo līdzīgi kā cilvēks un arī viņa dzīvības uzturēšanai ir tādas pašas vajadzības kā cilvēkiem. Velnam esot arī savas mājas: citi dzīvojot mežā, citi ūdenī, citi uz lauka.…
