Esmu pavisam parasta mušiņa. Arī ārēji ne ar ko neatšķiros no citām. Mūsu dzīve rit vienmuļi, tomēr... Es jau daudzreiz novēroju cilvēkus, dažreiz tas beidzās diezgan traģiski – sagumzīti spārni, izmežģītas kājas, par smadzeņu satricinājums. Ceru, ka jūs nedomājat par mušām kā par muļķīgiem radījumiem, kuriem nav smadzeņu un līdz ar to arī domāšanas spēju. Mūsu smalkais dzirdes aparāts spēj uztvert katru mums adresēto mīļvārdiņu. Nez kāpēc manī bija iesēdusies pārliecība, ka tikai kukaiņi ir cilvēku lielākie ienaidnieki, un, ka savā starpā cilvēki saprotas lieliski. Tikai kāds pavisam nejaušs notikums pilnīgi sagrāva manus uzskatus. Tas bija tā.…
