Savā darbā esmu izmantojusi Ingas Ābeles stāstu krājumu “Akas māja”, Jura Rubeņa un Māra Subača “Astoto dienu”, Paulu Koelju “Ceļavārdus gaismas bruņiniekam” un Antuāna de Sent-Ekziperī “Mazo princi”.
Mākslā pats galvenais ir mēģināt saprast to, kas notiek tevī pašā. Agrāk vai vēlāk cilvēks sāk sevi šaustīt ar jautājumiem par to, vai viņa izvēlētais dzīves ceļš ir tas pareizais un īstais, vai viņa zināšanas par sevi un pasauli ir pietiekamas, lai mierīgi nodzīvotu sev atvēlēto laiku… Tie ir sarežģīti un gandrīz neatbildami jautājumi. Bet “kā tu domā dzīvi nodzīvot, ja sirdi rokās nepaņemsi?” taujā Inga Ābele. Atliekot visu sarežģīto atbilžu meklēšanu uz citu dienu, kura var arī nepienākt, cilvēka sevis šaustīšana var turpināties visu atlikušo mūžu.…
