-
Krievijas mūsdienu kriminoloģiskās domas raksturojums
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Vispārējas kriminoloģijas nozīme un noziedzīga nodarījuma definīcija | 5 | |
| Kriminoloģiskās attīstības vēsture Krievijā | 8 | |
| Kriminoloģija, kā zinātne Krievijā | 10 | |
| Secinājums | 13 | |
| Izmantotas literatūras saraksts | 14 |
Secinājums
Runājot par noziedzīga nodarījuma neatņemamo elementu – noziedzīga nodarījuma sastāvu, autors secina, ka noziedzīga nodarījuma sastāvs ir kriminālatbildības pamats. Nodarījuma sastāvs ir noziedzīga nodarījuma kvalifikācijas juridiskais pamats, pēc nodarījuma sastāva iespējams norobežot noziedzīgus nodarījums no citiem likumpārkāpumiem, pēc nodarījuma sastāva arī ir iespējams norobežot savstarpēji līdzīgus noziedzīgus nodarījumus. No nodarījuma sastāvā ietvertajām pazīmēm atkarīgs KL Sevišķās daļas pantā vai pantu daļas sankcijā paredzētais soda veids un tā mērs. Noziedzīga nodarījuma sastāvs sastāv no objekta, subjekta, objektīvas puses, subjektīvas puses, par katru no kuram autors runās atsevišķi.
Pēc autora domām, noziedzība ir nosakāma ar psiholoģiskajām, sociālajām pretrunām, kā arī ar normu konfliktiem. Padomju – Krievijas kriminoloģija tika orientēta krimināl-socioloģijas un tiesu psiholoģijas virzienā, bet krimināl-bioloģiskie noziedzības paskaidrojumi jeb faktori ir noliedzami. Ar šo autors saprot, ka par noziedznieku cilvēki kļūst dzīves gaitā, nevis piedzimst ar iedzimto noziedzības faktoru. Pēc autora domam dzimšanas brīdi cilvēki visi ir vienādi, un katrs pats izvēlās kā viņš attīstīsies un kādu “dzīves ceļu” izvelēsies. Protams, sociāla vidē, kur aug un attīstās persona stipri ietekmē uz indivīda uzvedību, taču kā jau tika minēts iepriekš, pēc autora uzskatiem viss ir atkarīgs no paša cilvēka.
…
Noziegums ir morālās apziņas jēdziens, kas raksturo pārkāpumu saistībā ar to, ka šajā pārkāpumā ignorētas tikumiskās prasības. Par noziegumiem parasti uzskata tos pārkāpumus, kuri bīstami cilvēkiem, kuri grauj vispārpieņemtos priekštatus par humānismu un taisnīgumu, kurus nekādā gadījumā nevar attaisnot nekādi apstākļi un kuri tiek veikti amorālu motīvu dēļ. Noziedzība nav tikai vienkārša noziegumu summa, bet gan specifisks sociāls process, kas nosaka noziedzības līmeni kādā noteiktā vietā, kas arī parāda sabiedrības attīstību. Raksturojošs rādītājs – rezultāts likumsakarīgai sabiedrības attīstībai konkrētā posmā. Noziedzība attīstās sociālā kontekstā, ko veido atsevišķa persona un ārējie faktori: cilvēku garīgā pasaule un cilvēku aptverošā realitāte visā tās daudzpusībā. Cilvēka noziedzīgā rīcība izriet no sociāli determinētām vajadzībām, sociālās situācijas īpatnībām, kuras nosaka valsts ekonomiskais stāvoklis un politiskās attīstības līmenis, cilvēka sociālais statuss kultūras, sadzīves, patēriņa sfērā un dažādās citās sfērās. Noziegumu kopsumma izveidoja zinātni, kas analizē noziegumu cēloņus, apkopo noziegumu statistiku, pēta noziedzīga nodarījuma izdarījušas personas raksturu un personību. Zinātne, kas nodarbojas ar iepriekš minētu faktoru un parādību pētīšanu saucas kriminoloģija. Tā ieņem nozīmīgu vietu zinātnē katrā valstī. Kriminoloģija ir sociāli-juridiska zinātne, kura pēta noziedzīgus nodarījumus un visu kas izriet noziedzīga nodarījuma pamata. Referāta nosaukums ir Krievijas mūsdienu kriminoloģiskās domas raksturojums, līdz ar to turpmākajā tekstā autors runās par noziedzību izraisošiem faktoriem Krievijā, kā arī par noziedzības tendencēm un stāvokli mūsdienu Krievijā.
Koledžas darbs.
