Rakstnieks un filozofs Kamī dzimis 1913. gada 7. novembrī netālu no ostas pilsētas Annābas. Tēvs bija vīndaris, Tēvs jau pirmajā Marnas kaujā tiek ievainotsun mirst. Tā kā tēva vieta paliek tukša, zēns to uzņem kā kaut ko pašu par sevi saprotamu, tāpēc jo dziļāk viņa apziņā iespiežas viss, kas par tēva dzīvi dzirdams no apkārtējiem. Vispirmām kārtā stāsts par to, kā tēvs noskatījies nāves soda izpildīšanā. Būdams pilnīgi pārliecināts par sprieduma taisnīgumu, viņš bija gribējis redzēt arī tā izpildīšanu, bet vēlāk klusēdams atgriezies mājās un vēmis. Tēva reakcija liecina par milzīgo plaisu starp oficiālo spriedumu un no tā izrietošo cilvēka fizisko iznīcināšanu, cenzdamies šo fenomenu izskaidrot..
17 gadu vecumā puisis saslima ar tuberkulozi, kas nopietni iedragāja visus jaunieša plānus. Viņš bija spiests daudzus mēnešus ārstēties slimnīcā, bet vēlāk viņam tika liegts nodarboties ar sportu. Slimības dēļ viņš atpalika mācībās. Slimības seku dēļ Albērs Kamī tika atzīts par nederīgu karadienestam.No 1932. līdz 1937. gadam Albērs Kamī mācījās Alžīras universitātē, kur studēja filozofiju un ieguva filozofijas maģistra grādu.
…
