-
Franku valsts kristianizācija
Nr. | Название главы | Стр. |
SATURS | 1 | |
IEVADS | 2 | |
ĪSA FRANKU VALSTS POLITISKĀ VĒSTURE | 3 | |
KATOĻTICĪBAS PIEŅEMŠANA | 4 | |
BĪSKAPA TŪRAS GREGORA INTERPRETĀCIJA PAR KRISTIETĪBAS PIEŅEMŠANU | 4 | |
BĪSKAPA AVĪTIJA VĒSTULE HLODVIGAM | 5 | |
BĪSKAPA REMIGIJA VĒSTULE | 5 | |
TEODORIHA LIELĀ VĒSTULE | 6 | |
KĀPĒC HLODVIGS PIEŅĒMA KATOĻTICĪBU? | 6 | |
KATOĻTICĪBAS NOSTIPRINĀŠANA | 7 | |
SECINĀJUMI | 9 | |
NOBEIGUMS | 10 | |
IETEICAMĀ LITERATŪRA UN AVOTI | 11 |
Ievads
Mana referāta tēma ir Franku valsts kristianizācija Merovingu dinastijas laikā, kas attiecas uz 5. – 7. gs. Manuprāt, reliģijai gan mūsdienu, gan tā laika sabiedrībās ir bijusi liela nozīme, tāpēc izvēlējos rakstīt par tik būtisku (šķiet pat par valstiski svarīgu) jautājumu – par valsts pievēršanu kristietībai.
Sākot strādāt pie referāta tēmas, es izvirzīju sev šādu mērķi – noskaidrot kādā veidā Franku valstī Merovingu dinastijas laikā bija norisinājies kristianizācijas process. Lai šo mērķi izpildītu, uzstādīju sev uzdevumu iepazīties ar avotiem un literatūru par man nepieciešamo tēmu.
Es vēlējos izveidot šo referātu interesantu, tāpēc sākumā mazliet došu ieskatu Franku valsts politiskajiem notikumiem Merovingu dinastijas laikā, pievēršot lielāku uzmanību Hlodviga valdīšanas laikam, jo viņa valdīšanas posmā franki pieņēmu katoļticību. Jāatzīst, ka ir ļoti interesanti tas, ka Franku valsts bija vienīgā no barbaru karalistēm, kas bija pieņēmusi katoļticību, nevis ariānismu.
Manuprāt, katoļticības pieņemšana bija diezgan politisks lēmums, jo šī valsts tādejādi bija iekarojusi savas simpātijas gan bijušajā Romas impērijā, gan arī katoļu baznīcas augstākajās aprindās.
Īsa Franku valsts politiskā vēsture
Franku valsts ir ieņēmusi īpašu vietu barbaru karalistes vēsturē, jo tā bija pastāvējusi Eiropā ilgu laiku, tomēr sasniedzot savu kulmināciju Karolingu dinastijas laikā (7.gs.- 10. gs.)
Franku ciltis, kas 4./5. gs. apdzīvoja Ziemeļrietumromas impērijas daļu (Reinas un Vēzere upju rajonā, Ziemeļjūras piekrastē),dalījās saliešos un ripuāros, aizsākot veidot jaunas ģermāņu cilšu savienības. Ap 5. gs aizsākās šo cilšu apvienošanās, un pirmais (droši zināmais) franku - saliešu valdnieks bija Hilderiks no Meroveju dzimtas, aizsākot Merovingu dinastiju.…
Franku valdnieku dzīves gaitas un lēmumi ir apskatīti Tūras bīskapa Gregora sarakstītajā grāmatā „Franku vēsture”. Tūras Gregors ir dzimis 538. gada, bet savu dzīvi viņš beidza 594. gadā, viņš savā dzīves laikā bija ieguvis Tūras bīskapa posteni. Tūras Gregors bija „Franku vēsture” autors, taču šo Gregora darbu sākotnēji dēvēja „Vēsture 10 grāmatās”, ko pārdēvēja vēlāko laiku hronisti, kuri uzskatīja, ka šim Gregora darbam jākalpo par Franku vēstures grāmatu. Šis avots mums sniedz ļoti detalizētu Franku valsts valdnieku dzīves gaitu aprakstu, iekļaujot darbā arī Svētā Tūras Martina brīnumus. Šajā darbā ir cieši iesaistīta kristietības tematika, kas, manuprāt, ir saistīts ar to, ka pats Tūras Gregors bija bīskaps un ļoti reliģiozs cilvēks.
