-
Bullozās dermatozes, to klasifikācija, diagnostikas un terapijas pamatprincipi
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Bullozās dermatozes | 3 |
| 1.1. | Pemfiguss | 4 |
| 1.1.1. | Diagnostika | 4 |
| 1.1.2. | Ārstēšana | 5 |
| 1.2. | Bullozais pemfigoīds | 6 |
| 1.2.1. | Diagnostika | 6 |
| 1.2.2. | Ārstēšana | 7 |
| 1.3. | Dermatitis herpetiformis | 8 |
| 1.3.1. | Diagnostika | 8 |
| 1.3.2. | Ārstēšana | 9 |
| 2. | Klasifikācija | 10 |
| Secinājumi | 11 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 12 |
Secinājumi
1. Bullozo dermatožu klīniskajai ainai raksturīgākais simptoms ir vairāku bullu (pūšļu) veidošanās epidermā un gļotādā.
2. Pemfigusam ir 5 varianti – pemphigus vulgaris, pemphigus foliaceous, pemphigus vegetans, pemphigus erythematosus un Brazīlijas pemfiguss.
3. Bullozais pemfigoīds ir hroniska, autoimūna, subepidermāla slimība, kas reti skar gļotādas.
4. Herpetiformo dermatītu jādiferencē no tādām saslimšanām kā kašķis, utainība u.c. dermatīta paveidiem.
5. Bullozo dermatožu klasifikācija tiek balstīta uz diviem novērojumiem – uz bullas rašanās mehānismu un uz tās lokalizāciju.
6. Lai diagnosticētu bullozās dermatozes tiek izmantota ādas biopsija, ādas bioptāta tiešā imūnfluorescence un seruma netiešā imūnfluorescence.
…
Bullozo dermatožu klīniskajai ainai raksturīgākais simptoms ir vairāku bullu (pūšļu) veidošanās epidermā un gļotādā. Visbiežāk izplatītās klīniskās formas ir pemfiguss, bullozais pemfigoīds un dermatitis herpetiformis. Epidermas šūnas satur kopā desmososmas (Starpšūnu tiltiņi) un šūnstarpas viela, kura sastāv no proteīniem un polisaharīdiem. Saistība starp divām blakus esošām epidermas šūnām nav pastāvīga, bet ir dinamiska, jo šūnas vienmēr pārvietojas, starpšūnu tiltiņi veidojas un izzūd. Starp epidermas šūnām kustas dažādas klejojošas šūnas, kas atstājušas asinsvadus vai citus audus.
