Pols Mišels Fuko dzimis 1926.gada 15.oktobrī nelielajā pilsētiņā Puatjē. Sākotnēji mācījies vietējā licejā un jezuītu koledžā, bet vēlāk Augstākajā normālskolā Parīzē. Studiju laikā pēc pašnāvības mēģinājuma Fuko nonāk Svētās Annas hospitālī. Paliekošu iespaidu uz viņu atstāj institucionalizētā psihiatrija, Zigismunda Freida darbi, bet īpaši Žorža Politcera grāmata „Psiholoģijas pamatu kritika” un Ābrama Kardinera darbi „Indivīds un sabiedrība” un „Sabiedrības psiholoģiskās robežas”.1 Paralēli studijām Augstākajā normālskolā Fuko apmeklē arī Daniela Lagaša lekcijas psihiatrijā un Anrī Gujē lekcijas par 17.gs. filozofiju Sorbonā.
Šajā laikā Fuko interesējas par Heidegeru un Nīči, kā arī eksistenciālisma un fenomenoloģijas filozofijas virzieniem, kuri šajā laikā ir ļoti populāri. Luija Altisera ietekmē Fuko iestājas Komunistiskajā partijā un kļūst par Augstākās normālskolas pasniedzēju.…
