Lai kā to kādam gribētos vai negribētos, bet preses līdzdalība ir jūtama katrā sabiedrībā nozīmīgā notikumā. Preses pārstāvji ir klāt gan pozitīvas, gan negatīvas nokrāsas atgadījumos, tie arī tūliņ tiek atspoguļoti. Bieži vien gadās konflikti ar publikācijām. Es izvērtēšu tieši kriminālnoziegumu atainošanas juridiskās problēmas. Te būtu jāapskata vairāki svarīgi aspekti. Kriminālnoziegumi mēdz būt dažāda tipa gan pēc nodarījuma pakāpes, gan citādi: zādzības, bandītisms, krāpšanas, nolaupīšanas, slepkavības, galu galā tikai noziedzīgi mēģinājumi... Tie iedalāmi šādi: mazāk smagi noziegumi, smagi noziegumi un sevišķi smagi noziegumi (Krimināllikuma 7. panta 1. daļa). Katra atainojumam masu informācijas līdzekļos jāpieiet ar citu pieeju, katram sava specifika un „atļautā”, „aizliegtā zona”.
Vispirms definēsim, kas tad īsti ir kriminālnoziegums pēc likuma.
Likums laupīšanu definē kā pilsoņu personīgā īpašuma atņemšanu ar varu vai ar tādu pašu rīcību finansu sistēmas objektos (bankās, veikalos u.tml.). …
