Bunjavīrusu dzimta (Bunyaviridae) ir vislielākā vīrusu dzimta, kurā ir vairāk par 350 vīrusiem, kas izraisa slimības cilvēkiem, dzīvniekiem un arī augiem. Pēc konservatīvo nukleotīdu secības katra RNS segmenta galos un katra segmenta genoma organizācijas vīrusus iedala ģintīs. Cilvēkam slimības izraisa Bunyavirus, Phlebovirus, Nairovirus un Hantavirusi ģints vīrusi, no kuriem Latvijā cirkulē daži Hantavirus ģints vīrusi.
Vīrusu daļiņu vidējais diametrs ir 100 nm (80 – 120 nm), tām ir lipīdu apvalks ar izaugumiem, kas apņem nukleokapsīdu. Vīrusu daļiņā ir 1 – 2% RNS, > 50% proteīnu, 20 – 30% lipīdu un 2 – 5% ogļhidrātu. Vīrusu genoms ir negatīvas polaritātes trīs segmentu vienpavediena RNS. Lielākajā RNS segmentā kodēta RNS polimerāze, vidējā segmentā – divi vīrusa glikoproteīni (G1 un G2) un viens nestrukturāls proteīns, mazākajā segmentā – nukleokapsīda proteīns un viens nestrukturāls proteīns.
Vīrusu ārējais glikoproteīns G1 nosaka vīrusu saistīšanos ar šūnas receptoriem, hemaglutināciju un neitralizāciju. G2 glikoproteīns galvenokārt saistās ar jutīgo kukaiņu sugu šūnu receptoriem un kopā ar G1 nodrošina saplūšanu ar šūnas membrānām.
…
