Darba tirgus ir visai interesants, delikāts, tomēr ari pietiekami komplicēts sociāli ekonomisko sakarību atspoguļojums. Darba tirgus un tā līdzsvara nodrošināšana ir viena no šodienas ekonomsikajām problēmām. Vispusīga darba tirgus analīze un regulēšana ietver gan mikroekonomikas, gan makroekonomikas sakarības, un tās būtība viena otru papildina. Darba tirgus specifika to tieši saista ar cilvēku, bet cilvēks personificē darba spēku ar potenciālām darba spējām, kas iespējamās kvalifikācijas dēļ piemīt cilvēkam. Darbs ir darbaspēka patērēšanas process.Darba spēks nevar būt prece, jo tas nav atdalāms no sava īpašnieka. Tieši šeit slēpjas cilvēciskā kapitāla specifika, jo cilvēks brīva tirgus saimnieciskajā darbībā nevar būt pārdošanas objekts ka ražošanas iekārtas vai tehnologijas. Tirgū tiek pirktas potenciālas darba spējas, taču reālā darba smaksa ir atkarīga no darba rezultāta. Darba pārdošanas un pirkšanas juridiskais realizācijas nosacījums, kā arī darba samaksas priekšnoteikums ir pats darba process.1…
