Sociālā aprūpētāja darbs ar veciem un vientuļiem cilvēkiem

Secinājumi:
1) Vecajiem cilvēkiem ir ļoti daudz vecuma radītu veselības problēmu un mazinās organisma funkcionēšanas spējas visās orgānu sistēmās, rodas fiziskās un psihiskās saslimšanas, bet psiholoģisko stāvokli negatīvi ietekmē sociālā novecošanās. Rezultātā vecie vientuļie cilvēki nespēj sevi aprūpēt paši un kļūst atkarīgi no sociālās palīdzības un aprūpes. Tādēļ vecajiem vientuļajiem cilvēkiem ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs un mājas apstākļos ir nepieciešama sociālā aprūpētāja un citu sociālā darba speciālistu komandas dalībnieku profesionālā palīdzība.
2) Ja vecais vientuļais cilvēks sirgst ar vecuma demenci, viņu atstāt mājās bez aprūpes ir bīstami viņa veselībai un pat dzīvībai, jo viņš nesaprot, ko dara, ir dezorientēts laikā un telpā, rīkojas neadekvāti un nespēj veikt pašaprūpes iemaņas. Bet sociālais aprūpētājs nevar pavadīt ar klientu visu diennakti. Tāpēc tādiem cilvēkiem labākais risinājums būtu pansionāts.
3) Sociālā aprūpe ir viens no sociālo pakalpojumu veidiem, kas nepieciešami veciem un vientuļiem cilvēkiem. Sociālo aprūpi vecie vientuļie cilvēki var saņemt gan mājas apstākļos (mājas aprūpe), gan speciālos ilgstošos sociālās aprūpes centros, kas tautā tiek saukti par pansionātiem. Kur saņemt nepieciešamo sociālo aprūpi – tā ir vecā cilvēka brīva izvēle.
4) Sociālās aprūpes mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos cilvēkiem, kuri vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ to nevar nodrošināt paši saviem spēkiem.
5) Sociālajam aprūpētājam ir jāizprot veco cilvēku dažādība, jācenšas sniegt katram atbilstošu individuālu palīdzību un sniegt tādu aprūpi, kas uzlabotu vecu cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātu vajadzības.
…