Atbilde uz jaut. „Vai jūs esat filozofs?”
A. M. Pjatigorskis atbild: „Sūdīgs, bet esmu.” Tomēr pašnosaukšānās „es esmu filozofs” ir tīri formāla , tā neizsmeļ to, kas ir filozofs. Tā nav pašidentifikācija, bet gan pievēršanās kaut kam viņa pašā, ko viņš uzskata par svarīgu. Īpaša vēlēšanās sevi nosaukt par filozofu A.M. Pjatigorskim rodas, jo tad tiek iegūta iespēja brīvāk kustēties, brīvāk staigāt, rodas papildus dimensija. Šī papildus dimensija dod papildus brīvību, tomēr neizslēdz arī atbildību. A. M. Pjatigorska filozofija nesākās ar jautājumu, kas ir „es”? Viņa paša filozofija aizsākās ar sajūtu, ka ir kaut kas cits.…
