Citu teoriju pārstāvēja pētnieks Ģerulis, kas saistīja Baltijas jūras vārdu ar Plīnija Vecākā darbā Historia naturalis- Dabas vēsture minēto salas nosaukumu Balcia, no kura, pēc citu domām, radies latīniskais apzīmējums mare Balticum. Šo pašu salu Lampsakas Ksenofonts sauc par milzum luelu salu Balkiju, kas atrodas trīs dienu kuģojuma attālumā no skitu krastiem. Plīnijs stāsta, ka tā ir bagāta ar dzintaru, un vietējie iedzīvotāji iegūst lielu peļņu, pārdodot to saviem kaimiņiem vāciešiem. Turklāt kādā Pīteja darbā ir stāstīts par kādu milzīgi lielu un mežonīgu salu, kas atrodas iepretī skitu krastiem un tiek saukta Basilia- karaliste vai karaliskā. Šāds nosaukums varējis būt saistīts ar sakas lielumu vai arī daudzo valdnieku skaitu, kas tur valdījuši. Iespējams Plīnijs izmantojis šo Pīteja darbu, bet šo salu ir nosaucis savādāk, kas parādās vēlākajos manuskriptos kā nosaukumi Baltia un senākajos Balcia, kas saistīts ar grieķu .
Foigts un vēlāk arī etnogrāfs un valodnieks Šmits bija vieni no tiem pētniekiem, kuru mērķis bija konkretizēt un identificēt šīs salas atrašanās vietu, jo Plīnija darbos nav īsti skaidrs par kuru salu ir izveidots apraksts…
