Dzelzs tīrradņi, kas izveidojušies, magmai atdziestot, sastopami reti (Grenlandē, Francijā, Vācijā). Taču dzelzs pēc elementu izplatības Zemes garozā ieņem 4. vietu ( aiz skābekļa, silīcija, un alumīnija), jo tā veido daudzus minerālus un iežus. Svarīgākie no tiem ir magnetīts (magnētiskā dzelzsrūda), hematīts (sarkanā dzelzsrūda),limonīts (brūnā dzelzsrūda), siderīts (dzelzs špats), pirīts (dzelzs kolčedāns), arsenopirīts (arsēna kolčedāns). Dzelzi satur arī parastais māls.
Bagātākās dzelzsrūdu atradnes Urālos (Magņitogorska), Ukrainā Krivojrogas baseinā, Kerečas pussalā, Kurskas rajonā, Zviedrijā, Norvēģijā, Francijā, Polijā, Austrijā, kā arī Ziemeļāfrikā (Atlasa kalnos), ASV (Augšezera rajonā.
Uzskata, ka Zemes kodolā dzelzs masas daļa ir 90% (10% Ni un Co). Dzelzij ir liela nozīme dzīvajā dabā…
