Renesanses filosofija

Atdzimšana. Atdzima antīkās pasaules māksla un kultūra, jo viduslaikos gāja bojā viss, ko savā attīstībā bija sasniegusi Senā Roma – arhitektūra, pirtis, bibliotēkas, lieliskās pilsētas. Barbariem pietika spēka Rietumeiropas pakļaušanai,bet garīgā mantojuma pārņemšanai un attīstīšanai gudrības pietrūka. Renesansē atdzima interese par antīko mākslu, literatūru, filozofiju, vēsturi, kultūru vispār un cilvēku tajā. Tiek izmantots jēdziens “renesanses humānisms”, jo visa pamats atkal ir cilvēks. Viduslaikos reliģija pakļāva savai ietekmei un kontrolēja visas pārējās dzīves jomas, tika uzskatīts, ka reliģiskās dogmas pauž augstāko patiesību un ka tās nav apstrīdamas, cilvēkam bija jādzīvo ciešā saskaņā ar Dieva likumiem un gribu. Renesansē par tautas sporta veidu kļuva antīko skulptūru izrakumi un seno rokrakstu meklējumi. Tāpat arī mācījās grieķu valodu, kas pavēra jaunus apvāršņus grieķu kultūras studijām. Tajā laikā uzskatīja, ka par cilvēku nepiedzimst, par cilvēku jāizaug un jāmācās par tādu būt, tas liecina par to, ka izglītībai atkal ir vērtība. Viduslaikos izglītošanas funkciju veica vienīgi klosteru skolas un domskolas un izglītība bija vajadzīga galvenokārt tikai dievkalpojumu vadīšanai.
Izgudrojumi. Kompass – jūras ceļojumi un lielie atklājumi. Šaujampulveris – jaunie ieroči nostiprināja eiropiešu militāro pārsvaru pār Amerikas un Āzijas kultūru. Grāmatu iespiešana – prasme, kas bija svarīga renesanse humānistu jauno ideju izplatīšanai, šī prasme atņēma baznīcai tās seno monopolstāvokli kā zināšanu krātuvei. Pirmās grāmatas sauca inkunābuls (pirms 1500. gada).…