Laimdota ilgu laiku pavadīja klosterī līdz viņas lūgšanas uzklausīja. Klosterī izcēlās liels nemiers, bet beigās Laimdota ar Koknesi aizbēga. Koknesis stāstīja kā ar viņu veļu naktī gadījās. Kuģu ļaudis, Ziemeļjūrā braukdami, dziedāja ziemeļmeitu sauca. Šajā kuģī bija arī Lāčplēsis, braucis Baltijas jūrā gribējis uz vācu zemi aizbarukt, meklēt Laimdotu, bet tur caur lielajām vētrām tagad apkārt maldījās. Tad pēkšņi koša blāzma rādijās, un pār tumšiem jūras viļņiem laiva parādijās. Izrādijās, laivā Ziemeļmeita. Visi apbrīnoja Ziemeļmeitu. Ziemeļmeita pastātsija ka tada laikā viņi netiks prom, tāpēc aicināja pie sevis pārnakšņot.. Pēc kāda laika Lāčplēsis lūdz Ziemeļmeitu , lai tā rādot ceļu. Tie ceļoja un ceļoja. …
