Vispārējie Latvijas Dziesmu un deju svētki ir unikāls pasākums, kurš šogad svinēs jau 60. gadu jubileju. Tie vieno tūkstošiem māksliniekus: korus, deju kolektīvus, pūtēju orķestrus, folkloras grupas un etnogrāfiskos ansambļus, tautas mūzikas ansambļus un lauku kapelas, koklētāju ansambļus, lietišķās un tēlotājas mākslas studijas, vokālos ansambļus un arī amatierteātrus. Ne jau velti 2003. gada 7. novembrī Parīzē starptautiskajā žūrijas komisija UNESCO veidotajā cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras meistardarbu sarakstā iekļauj Baltijas valstu kopīgi pieteikto Dziesmu un Deju svētku tradīciju, atzīstot konkrētas kultūras izpausmes unikalitāti.
Šo tēmu izvēlējos pētīt, jo pati nodarbojos ar tautas dejām jau gandrīz vairāk nekā 14 gadus. Turklāt šogad norisinās XXIV Dziesmu un XIV deju svētki, tāpēc šī tēma ir aktuāla ne tikai man, bet arī citur visā Latvijā.
Darba mērķis: Izpētīt TDA attīstību Dziesmu un Deju svētku laikā (1948. – 2003.).…
