Visbeidzot, atzīstot sakāvi šajā cīņā pret saviem līdzcilvēkiem, kuriem Laima vēlējās sniegt ieskatu par emancipācijas idejām, galvenā varone izdara pašnāvību, sarkastiski pieminot, ka tās ir vienīgās tiesības, kas viņai vēl nav atņemtas. Jā, lugas laikā Laima bija pazaudējusi godu un tikumu, apstākļu spiesta nododoties mīlas dēkai ar Langartu, tomēr ir spilgti jūtams, ka varone nožēloja izdarīto un vien mīlestība pret ģimene un vēlme viņus nodrošināt un pasargāt bija šīs rīcības cēlonis.
“Zaudētas tiesības” ir pierādījums, ka bieži vien nepietiek ar spītu un gribasspēku, bet ir nepieciešama arī veiksmīga apstākļu sakritība, kas Laimas gadījumā nebija. Varones vēlme emancipēties nespēja tikt piepildīta, ja pat līdzi esošo sieviešu apziņā mita doma, ka viņu garīgā izaugsme nav nepieciešama un iespējama. Laima iesāka cīņu, kurā viena pati nespēja uzvarēt…
…
