Zlots ir tradicionālā Polijas valūtas vienība. Pirmās poļu monētas tika izdotas 10. gs. otrajā pusē. Pirms tam tika izmantota vai nu ārzemju valūta, vai arī tika veikti bartera darījumi. Līdz pat 13. gs. joprojām tika izmantota gan poļu valūta, gan barters, gan ārzemju valūta.
Pirmā Polijas hercoga – Meško I (10. gs. otrā puse) – laikā, sāka izdot sudraba monētas. Sistēma balstījās uz 1 monēta = 367 grami sudraba. Tomēr 11. gs. politiskās nestabilitātes dēļ šī monēta zaudēja vērtību, tomēr tā tika aizstāta jau gadsimta otrajā pusē.
Jauno monētu vērtība samazinājās, jo tika samazināts izmantotais sudraba daudzums tās saturā. Tāpēc pamazām pakāpeniski dila monētu biezums un 13. gs. tās bija tik plānas, ka uzraksti tika uzspiesti tikai vienā pusē. Monētas tika atstātas novārtā un uzskatītas par veidu kā lielu peļņu pārvērst nelietderīgu.
Liela reforma tika veikta laika posmā no 1526. gada līdz 1528. gadam. Tika izveidota jauna zlota sistēma, kur 1 zlots = 30 groši un 1 grošs = 0,77 grami sudraba. Sistēma bija stabila līdz 17. gs. sākumam. Zigmunta III valdīšanas laikā tika iegūtas daudzas nevērtīgas vācu monētas, kuras sāka izmantot poļu zlotu kausēšanā. Monetāro politiku stipri iedragāja karš ar Zviedriju – monētu kalšana bija pasliktinājusies vēl vairāk.…
