-
Filmas "The Reflecting Skin" analīze
Filmas beigās tiek parādīts tas, ka Sets skrien cauri labības laukam, attopoties uz zemes, kas klāta ar smiltīm. Tas it kā nozīmē to, lai cik ātri un tālu Sets skrietu, viņam patiesībā nav, kur doties. Šī ir viņa dzīve, viņš no tās aizmukt nevar. Šoreiz paslēpties nevar, aiz tik ļoti iemīļotajām domām par to, ka noziegumu izdarījuši vampīri. Vairs nav, ko vienkārši izskaidrot, nav mītu, aiz kā paslēpties. Setam nākas pieņemt skarbo realitāti tādu, kāda tā ir. Ļoti būtiski ir tas, ka visu filmas laiku Dolpina ir redzama melnās drēbēs – it kā visu laiku sērojot par vīra nāvi. Tomēr filmas beigās viņas kleita ir balta. Tas varētu atklāt nozīmi tam, ka ļaujoties nāvei, cilvēks it kā izbeidz savas ikdienas ciešanas, kas liek skatītajam saprast, ka vienīgā izeja no mūsu ikdienas ciešanām un iespējamas mokošas dzīves, ir tikai un vienīgi nāve. Protams, ka katrs skatītājs šo filmu identificē citādāk, skatoties no citādāka skatu punkta, tomēr filmu nepārprotami caurvija vampīru tēma. Tomēr tā nav jāsaprot būtiski. Kā jau tika minēts, šī filma noteikti ir tā, kura ļauj skatītājam pašam izlemt, kādu nozīmi un stāstu tai piešķirt. Ja raugās no klasiskā kino naratīva, tas ir stāsts par 1950-to gadu Ameriku, par cilvēku dzīvi laukos, kur uzdarbojas banda, kura nogalina cilvēkus. Tomēr šķietami šajā reizē tas nav būtiskais stāsts, galvenais ir tēli, elementi, nozīmes, kuras veido stāstu. Secināt var to, ka filmas analīzes procesā varēja saskatīt daudz iezīmes, par kurām runāts teorijas daļā. Filma noteikti izraisīja daudz domu. Lai arī ta ir ļoti īpatnēja, tā liek par daudz ko padomāt. Tās skatīšanās gaitā daudz kas šķita neskaidrs, bet nākamās dienas gaitās par to daudz domāju, saprotot dažādās nozīmes. Varu viennozīmīgi apgalvot – filma ir laba. Tā ir kaut kas vairāk, kā ierasts redzēt televīzijas un kino ekrānos. Tā liek aizdomāties par pasauli, kurā dzīvojam, par daudzajiem elementiem, kuri atrodas mums blakus katru dienu, tikai nemākam tos iztulkot. Šī filma uzvedina uz domām par dzīvi un tajā sastopamajām īpatnībām, un likumsakarībām. …
Referāts. Filmas The Reflecting Skin (1990) analīze Filmas bez naratīva satur estētiku, kura nestāsta, neattiecas uz notikumu, vienalga – vai tas norisinās kā reāls notikums, vai kā izdomāts. Filmas estētika cenšas būt nereprezentatīva; var teikt, ka tēls var tikt neatpazīts, pārejošs, kā arī radīt iedomu, ka saistības var nebūt uztvertas starp kadru un filmas tēlu elementiem. Runājot par to, kā filmas ar naratīvu atšķiras starp filmu bez naratīva, var teikt, ka tā nav pilnībā neatkarīga no jau minētās estētikas. Kamēr filmas bez naratīva izvairās no dažādām iezīmēm, kuras sastopas filmās ar naratīvu, tās tomēr joprojām saglabā vairākas stāstījumam raksturīgas īpašības. Toties filmas ar naratīvu tomēr ik pa laikam arī izmanto vizuālos materiālus, kuri ir nereprezentatīvi. Filmas bez naratīva atšķiras no nonfiction filmām, lai gan abas formas kopēji pārklājas dokumentārajās filmās. Svarīgi ir tas, ka filmas bez naratīva var būt pilnīgi vai daļēji izdomātas, fantāzijas, bet nonfiction filmas var būt konstruētas kā naratīvs.
