-
Latvija un tās iedzīvotāji okupācijas laikā
Skolās mainīja mācību priekšmetus, lai audzinātu nevis brīvi domājošus pilsoniskas sabiedrības līdzdalībniekus, bet ideoloģijai un valsts varai paklausīgus totalitāras sabiedrības locekļus. Latvijas vēsturi aizstāja ar Padomju Savienības vēsturi. Terors sasniedza savu augstāko pakāpi 1941. gada 13.14. jūnijā. Naktī uz 14. jūniju čekistu, komunistu un sarkanarmiešu grupas plānveidīgi arestēja vairāk nekā 14 000 Latvijas iedzīvotāju - pieaugušos, bērnus, zīdaiņus, sirmgalvjus, veselas ģimenes. Arestētajiem netika paziņots, par kādiem noziegumiem viņus arestēja. Arestētos cilvēkus aizveda uz dzelzceļa stacijām un atdalīja vīriešus, sievietes un bērnus. Cilvēki tika deportēti uz Padomju Savienības tāliem apgabaliem.
Visu Padomju Savienības teritoriju Staļins bija plaši attīstījis milzīgu nometņu sistēmu, un to pārraudzīja īpaša nometņu pārvalde. Deportētie Latvijas iedzīvotāji skaitījās politiskie noziedznieki.
Šo nepārtraukto okupācijas varas teroru pret Latvijas tautu pārtrauca tikai Nacionālsociālistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai un Latvijas nonākšana Vācijas varā.
…
1918. gada 18. novembrī nodibināja jaunu valsti - Latvijas Republiku. Kaimiņu tautas igauņi, lietuvieši un poļi , kuras tāpat bija nodibinājušas savas valstis, palīdzēja Latvijai nodrošināt patstāvību pret ārējiem draudiem pēckara gados. 1940. gada jūnija sākumā Padomju Savienības valdība oficiāli apgalvoja, ka starp Igauniju, Latviju un Lietuvu noslēgta Padomju Savienībai aizsardzības vienošanās. Kā pierādījums šim apgalvojumam tika minēta Baltijas valstu politiskā tuvināšanās, kopš 1939. gada. Latvijas valdība bija mēģinājusi ievērot neitralitātes principus un vienlaikus pildīt visus savstarpējās palīdzības līgumā paredzētos pienākumus. Baltijas valstu pierobežas apgabalos parādījās arvien vairāk Sarkanarmijas karaspēku daļu. 14. jūnijā Lietuvas valdība saņēma no Padomju Savienības ultimātu . Ultimāts noteica, ka jāmaina pastāvošā valdība un ka Lietuvai jāatļauj tās teritorijā ienākt vēl papildu Sarkanarmijas vienībām, lai turpmāk nodrošinātu Padomju Savienībai labvēlīgāku politiku. Ultimāta noraidīšanas gadījumā Staļins draudēja ar padomju karaspēka palīdzību uzspiest valdības maiņu. Tās pašas dienas vakarā notika uzbrukums pie Latvijas austrumu robežas. Padomju speciālās vienības karavīri bez atļaujas vairākās vietās šķērsoja Latvijas un Padomju Savienības robežu, nodedzināja robežsargu mājas, nogalināja vairākus Latvijas robežsargus un viņu ģimenes locekļus un aizveda Latvijas pilsoņus kā ķīlniekus pāri robežai.
