Stress parasti nesaistās ar labu pašsajūtu, tīkamām emocijām vai kādu situ psihiskā komforta izjūtu. Tomēr stress var būt arī tīkams jeb pozitīvs, tas var būt arī emocionāli neitrāls vai netīkams jeb negatīvs. Stress izraisa trauksmes pārdzīvojumu: sākot no mērenas reaģēšanas līdz pat spēcīgai cīņas gatavībai un mokošai pārslodzes trauksmei. Īpaša piepūle, darbojoties pastāvīga stresa stāvoklī, var gan dot panākumus, bet arī apdzēst prieku; savukārt pilnīga izvairīšanās no stresa itin bieži ir ceļš uz dīkdienību, sevis žēlošanu un vēlākiem pārdzīvojumiem par bezmērķīgi pavadītiem gadiem.
Negatīvs stress ir tad, kad cilvēks jūtas pārslogots un trauksme pāraug hroniskā stāvoklī, kad ķermenis reaģē ar tādiem stresa simptomiem kā nemiers, uzbudinātība, galvassāpes, drebuļi, sirdsdarbības paātrināšanās, nervozitāte, reiboņi, baiļu sajūta, kunģa čūla vai pat sirds infarkts. Pozitīvs stress ir mērens trauksmes spiediens, kas uzlabo darbu un paaugstina radošo aktivitāti. Prāts darbojas ātrāk un tā uztveres spējas ir lielākas. Šāds pozitīvs stress ir nekaitīgs, drīzāk pat nepieciešams. Tātad stress, kam raksturīgs spēku sasprindzinājums, gatavība un apņēmība rīkoties, ir visai noderīga un pozitīva lieta. [1; 3]…
